Teorija

Ir tādas pieturzīmes, kas lietojamas neatkarīgi cita no citas, un arī tādas, kas ir savstarpēji nosacītas. No šī viedokļa pieturzīmes var iedalīt divās galvenajās grupās: atdalītājpieturzīmes un izdalītājpieturzīmes.
Atdalītājpieturzīmes teikumā var funkcionēt pa vienai vai arī pat vairāk vienā teikumā, un tās parasti atdala un reizē arī saista atsevišķus teikuma komponentus vai teikuma locekļus.
  
Tās var būt gan pieturzīmes, kas atdala citu no cita patstāvīgus teikumus (punkts, izsaukuma zīme, jautājuma zīme), gan arī pieturzīmes, kas atdala citu no cita atsevišķus teikuma locekļus vai teikuma komponentus (komats, semikols, kols, domuzīme), gan pieturzīme, kas var atdalīt kā veselus teikumus, tā atsevišķus teikuma vārdus vai komponentus (daudzpunkte).
Piemērs:
Tas ir neiztrūkstošs ikdienas dzīves fons, kurā dominē nāve, mainīgums, nebeidzama notikumu virkne un gadalaiku cikls.
No Atlanta cēlusies vislielākā un godājamākā dzimta, un tās vecākais dēls bijis ķēniņš daudzas paaudzes; viņiem bijušas tik milzīgas bagātības, kādu nekad agrāk nav bijis ķēniņiem un citiem valdniekiem un varbūt arī nebūs.
 
Izdalītājpieturzīmes ir, piemēram, iekavas, pēdiņas, komati, un funkcionē tikai pāros. Tās mēdz izdalīt atsevišķus vārdus vai konstrukcijas (retāk teikumus konteksta dēļ), parādot šo vārdu un konstrukciju paskaidrojuma, piebilduma, iesprauduma raksturu, to sintaktisko neatkarību no pārējiem teikuma elementiem.
 
Komatu un domuzīmju lietojums izdalītājpieturzīmju funkcijā nedaudz atšķiras no iekavu un pēdiņu lietojuma.
Iekavas vai pēdiņas lieto kāda vārda vai teikuma daļas izdalīšanai no abām pusēm neatkarīgi no tā, vai izdalāmās vienības atrodas starp citiem teikuma vārdiem vai teikuma sākumā vai beigās, un nav iespējams vienā pusē šīs zīmes daļu atmest.
No lomas rakstītā teksta sintaktiskā dalījuma parādīšanā šķiramas īstās pieturzīmes, kā punkts, komats, semikols, kols, domuzīme, iekavas, izsaukuma zīme, jautājuma zīme un daudzpunkte, un papildu pieturzīme, kas īsti gan nerāda teksta sintaktisko vai jēdzienisko dalījumu, bet kam ir nosacītu grafisku zīmju loma un kas arī palīdz rakstīto tekstu vieglāk uztvert un izprast tā nozīmi. Tādas nosacītas pieturzīmes ir pēdiņas, vienpēdiņas, divpunkte, apostrofs un defise.
 
Atsauce:
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. R: Zinātne, 1969, 46.-51.lpp.