Teorija

Rakstos bieži sastopami dažādi saīsinājumi, ko lieto, lai ietaupītu vietu un laiku. Tādā gadījumā rakstītājs neraksta vis pilnus vārdus vai vārdu savienojumus, bet gan uzraksta tikai šo vārdu pirmos vai arī vairākus burtus vai arī aizstāj pilno vārdu vai vārdu savienojumu ar kādu pieņemamu zīmi (simbolu, formulu). Ļoti bieži saīsinājumus lieto enciklopēdijās, bibliogrāfijās, noteiktām speciālistu aprindām domātos rakstos, lekciju pierakstos u.tml. publicistikā un it īpaši daiļliteratūrā saīsinājumus nemēdz lietot vai arī lieto reti.
Saīsinājuma veidu nosaka konkrēta situācija un satura nepārprotamības iespēja, gan arī zināmas tradīcijas. Saīsinājuma veids savukārt nosaka, kāda pieturzīme lietojama saīsinājuma parādīšanai.
Aiz saīsinājumiem, kas izteikti ar vārdu pirmo burtu vai vairākiem burtiem un kuras saturs izriet no konkrētā konteksta, parasti liek punktu.
 
Punktu liek individuāliem ar sākumburtiem izteiktiem saīsinājumiem, kas tiek lietoti atsevišķos gadījumos laika un vietas ekonomijas nolūkā, bet kam nav stingri nosacīta tradicionāla rakstura un simbola nozīmes.
  • Punktu liek aiz individuāliem saīsinājumiem, kuru nozīme izriet no konteksta un viegli iedomājama:
    Carnikava – apdz. v. Rīgas raj. Ādažu c. 
  • Punktu liek arī aiz daudziem tādiem individuāliem saīsinājumiem, kas lietoti bieži un kļuvuši tik pazīstami, ka tos zināmā mērā var pielīdzināt simboliem:
    g. – gads, g.k. – galvenokārt, b. – biedrs, u.c. – un citi, pr.m.ē. – pirms mūsu ēras, piem. – piemēram, t.i. – tas ir, u.tml. – un tamlīdzīgi.
    Pie šī tipa saīsinājumiem pieskaitāmi profesiju, amatu, zinātnisko vai pedagoģisko pakāpju apzīmējumi:
    inž. – inženieris, adv. – advokāts, arhit. – arhitekts, prof. – profesors, doc. docents, zin. kand. – zinātņu kandidāts.
  • Ja simbolam tuvie saīsinājumi izteikti ar vārda pirmo burtu un tie apzīmē daudzskaitli, šo pirmo burtu dubulto un liek punktu aiz abiem burtiem kopā:
     bb. biedri, gg. – gadi, skk. – sekojoši.
 
Punktu liek aiz vārda saīsinājuma arī tad, ja vārdā burti atmesti divreiz un vairākkārt, pie tam atmesta arī galotne, īpaši salikteņos:
vsk. – vidusskola vai vienskaitlis, dsk. – daudzskaitlis, Dr. – doktors, gt. – gadu tūkstotis, gs. – gadsimts, lpp. – lappuse, ide. – indoeiropiešu.
 
Dažos gadījumos aiz saīsinājuma pieņemts punktu nelikt.
  • Punktu neliek aiz metriskās mēru sistēmas vienību apzīmējumu saīsinājumiem: m – metrs, g – grams, l – litrs, c – centners.
    Tāpat punktus neliek aiz internacionāliem mēra un svara vienību apzīmējumiem, kas sastāv no salikta vārda atsevišķu elementu pirmajiem burtiem: kg – kilograms, ha – hektārs, cm – centimetrs, mm – milimetrs, mg – miligrams.
    Līdzīgā kārtā punktus neliek arī aiz nosacītiem vairākvārdu saīsinājumiem, kuros ietverti kāda vārdu savienojuma pirmie burti: vjl – virs jūras līmeņa, zml – zem jūras līmeņa. Tādiem saīsinājumiem nepieciešams paskaidrojums, un tie lietojami tikai šauri speciālos tekstos.
  • Punktu neliek dažu saīsinājumu vārdu beigās, ja izlaisti vārda vidējie burti, bet atstāta galotne: Lja – Latvija, kgs – kungs, kdze – kundze.
  • Punktu nelieto arī aiz saīsinājumiem, kuros izlaidums parādās ar defisi. Tādi ir gan visai parasti saīsinājumi, piemēram, b-ba – biedrība, b-ka – bibliotēka, f-ka – fabrika, pr-ks – priekšnieks, pr-js – priekšsēdētājs, gan arī tikai atsevišķos gadījumos lietotie saīsinājumi, kas nepārprotami ir tuvākā vai tālākā konteksta sakarā, piemēram, Viņš ir strādājis par brigadieri, pr-ku, pr-ja vietn.
  • Punktu neliek aiz lielajiem burtiem (vai šo burtu savienojumiem ar mazo burtu), kas simbolu veidā izsaka zināmus jēdzienus, galvenokārt apzīmē ķīmiskos elementus vai to savienojumus, dažādu objektu vai punktu apzīmējumus ģeometrijā, tehnikā u.tml.: Pb – svins, HCL – hlorūdeņradis, A – ampērs, W – vats, V – volts, Z – ziemeļi, A – austrumi, R – rietumi.
  
Atsauce:
Blinkena, I. Latviešu interpunkcija. Rīga: Zinātne, 1969, 332.-336.lpp.