Teorija

Nācijas raksturojums
Svarīgi!
"Par nāciju tradicionāli sauc kādas valsts iedzīvotāju kopumu. Nāciju parasti veido valsts vadošais etnoss un vairākas nacionālās minoritātes."1
Nāciju veido vairākas tautības (tautība - etniskā piederība). Šādas nācijas, kuras vieno valstiskais princips, dēvē par politiskajām nācijām. Nācijas pārstāvjiem piemīt kopības un solidaritātes sajūta. Solidaritātes apziņas veidošanā un kopības sajūtas radīšanā liela loma ir valodai, vēsturiskai apziņai, kultūrai, arī vienotai reliģijai.
 
Vārds "nācija" tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "piedzimšana". Tātad nācija vieno visus tos cilvēkus, kuri piedzimuši vienā valstī. Pirmo reizi šis vārds tika lietots Romā, ar šo vārdu apzīmēja romiešu kaimiņu tautas. Šo vārdu 44.gadā pirms mūsu ēras pirmais sāka lietot romiešu politiķis, rakstnieks Marks Tūlijs Cicerons (106.-43.g.p.m.ē.).
 
5.jpg
Cicerons
 
Šo vārdu lietoja arī viduslaikos, lai apzīmētu no vienas zemes nākušas studentu vienības (Parīzē 1383. gadā reģistrēta pirmā šāda nācija). Vienas nācijas studenti bija dzimuši vienā valstī, runāja vienā valodā, viņu ievēroja tikai šai grupai raksturīgos likumus. 
 
Nāciju veidošanās
Vārds "nācija" kļuva aktuāls 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. Šajā laika posmā dažādās valstīs notika nemieri, kuru līderi aicināja valsts iedzīvotājus apvienoties nācijā, lai pārņemtu varu no valdniekiem un valstī veidotu demokrātisku iekārtu (piemēram, ASV neatkarības karš 1775-1781, Franču revolūcija 1789-1794).
 
3.jpg
ASV neatkarības karš. Kauja pie Longailendas
 
2.jpg
Franču revolūcija. Bastīlijas ieņemšana.
 
Šo ideju apvienoties nācijās uztvēra arī to tautu pārstāvji (čehi, poļi, ungāri, latvieši, lietuvieši, igauņi, somi), kuru zemes atradās citu valstu pakļautībā, piemēram, Vācijas, Austroungārijas vai Osmaņu impēriju pakļautībā. Šo impēriju iedzīvotāji, dažādu tautu pārstāvji, nevēlējās kļūt par tās nācijas pārstāvi, kuras valstī viņi dzīvoja. Tādējādi radās etniskās nācijas, kuru pārstāvjus vieno noteikts etnoss.
 
Nāciju izveidē liela loma bija dzejniekiem, māksliniekiem, vēsturniekiem un valodniekiem. Piemēram, dāņu nācijas izveidē liela nozīme bija Hansam Kristiānam Andersenam (1805-1875), poļu nācijas izveidē - Frederikam Šopēnam (1810-1849), vācu nācijas izveidē - Frīdriham Šilleram (1759-1805), Johanam Volfgangam fon Gētem (1749-1832).
 
1 shpeons.jpeg
Frederiks Šopēns
 
"Latviešu nācija sāka veidoties 19. gadsimta beigās. Viens no pirmajiem apvienoties un nepakļauties ne pārvācošanas, ne pārkrievošanas politikai aicināja skolotājs un rakstnieks Atis Kronvalds (1837-1975)."1
 
4.jpg
Atis Kronvalds
 
Mūsdienās, vadoties pēc politiskās nācijas principa, pastāv aptuveni 250 nācijas.
 
Nācija un kultūra
Ar laiku katrai nācijai sāka veidoties sava kultūra. "Vispirms no daudziem valodas dialektiem, kas raksturīgi etnosiem, radās kopēja literārā valoda (pirms nācijas rašanās, piemēram, Francijā literārajā valodā runāja tikai 13% iedzīvotāju). Pēc tam veidojās kopēji nācijas simboli (karogs, himna, svētki, tradīcijas)."1
 
Kultūras pētnieki lieto jēdzienu "nacionālā kultūra". Tā ir kultūra, kuru pieņem visi nācijas pārstāvji. Šī kultūra radusies nācijas pastāvēšanas laikā. Reizēm lieto jēdzienu "tradicionālā kultūra". Tā ir kultūra, kura gadsimtiem ilgi bija raksturīga noteiktai teritorijai, tās izveidi nav ietekmējusi globalizācija.
 
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
1. Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 255.-256.lpp.
Attēli:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:M-T-Cicero.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:BattleofLongisland.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Prise_de_la_Bastille.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Frederic_Chopin_photo.jpeg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Kronvalds.jpg