Teorija

Kulturoloģijā ar vārdu "identitāte" saprot parādību kopumu, kas atšķir vienu sabiedrības grupu no otras.
Svarīgi!
Ja cilvēks ir apguvis noteiktas sabiedrības grupas tradīcijas, tad var sacīt, ka viņš ir ieguvis attiecīgo kultūras identitāti.
Etniskā identitāte
Etniskā identitāte - personas izpratne par savu piederību kādai noteiktai etniskai grupai.
 
Viens no pirmajiem zinātniekiem, kas pētīja cilvēku izpratnes veidošanos par piederību kādai etniskai grupai, bija šveiciešu psihologs un filozofs Žans Piažē (1896-1980).
 
1.jpg
Piemineklis Žanam Piažē
 
Savā pētījumā 1951.gadā viņš izvirzīja 3 posmus etniskās identitātes izpratnes veidošanās procesā:
  1. 6-7 gadus vecam bērnam veidojas fragmentāras zināšanas par savu etnisko piederību;
  2. 8-9 gadus vecs bērns jau apzinās sevi kā kādas etniskās grupas pārstāvi, pamatojoties uz vecāku nacionalitāti, dzimto valodu, dzīves vietu;
  3. 10-11 gadu vecumā etniskā identitāte izveidojas pilnībā. 
 
Nacionālā identitāte
Nacionālā identitāte ir personas identitātes un piederības sajūta vienai valstij vai nācijai.
 
Nacionālā identitāte neiedzimst. Tā veidojas laika gaitā. Pozitīvā formā nacionālā identitāte izpaužas kā patriotisms (dzimtenes, valsts mīlestība, darbs valsts labā), negatīvā formā - kā šovinisms (ideoloģija, kuras pamatā ir uzskats, ka viena nācija ir pārāka par visām citām, ka tai ir tiesības pakļaut citas nācijas).
 
Etniskā un nacionālā identitāte veidojas tad, kad cilvēks pieņem un ikdienā izmanto etnosam un nācijai raksturīgās tradīcijas. "Šīs tradīcijas sauc par kultūras ikonām. Kultūras ikonas rodas etnosa un nācijas vēsturiskās attīstības rezultātā un laika gaitā mainās. Tas, cik lielā mērā cilvēks sevi saista ar šīm ikonām, arī nosaka to, vai šis indivīds jūtas piederīgs kādam etnosam vai nācijai".1
 
Etnosa un nācijas ikonas
Kultūras ikonas ir dažādas, taču pētnieki ir nosaukuši tādas etnosa un nācijas ikonas, kas raksturīgas visiem etnosiem un nācijām.
 
"Tradicionālās etnosa ikonas:
  1. Valoda;
  2. Nosaukums;
  3. Tautas tērpi;
  4. Tautas dziesmas;
  5. Tautas pasakas un teikas;
  6. Tautas ēdieni;
  7. Tautas celtnes;
  8. Senie ticējumi un mīti;
  9. Senie līderi, valdnieki;
  10. Izcelsmes vieta, dzimtene.
 
8.jpg
Sari - tradicionālais sieviešu apģērbs Indijā
 
Tradicionālās nācijas ikonas:
  1. Literārā valoda;
  2. Karogs;
  3. Himna;
  4. Ģerbonis;
  5. Simboli (nacionālie putni, augi, kukaiņi);
  6. Galvenā pilsēta;
  7. Valsts svētki;
  8. Valstiskā teritorija;
  9. Svarīgākie vēsturiskie fakti;
  10. Politiskie līderi."1
   
9.png
Beļģijas ģerbonis
 
Nacionālais karogs
Pirmsākumos karogs tika izmantots, lai kaujas laukā apzīmētu dotā karapulka atrašanās vietu. Sākot ar 17. gadsimtu, lai simbolizētu savu valsti, karogu sāka izmantot kuģniecībā (šis laika posms iezīmē aktīvu kuģniecības attīstības sākumu). 18. gadsimta beigās šo karogu sāka izmantot arī ikdienā kā valsts simbolu. Kā piemēru var minēt ASV karogu, kurš tika izveidots kā jūrniecības karogs 1777. gadā. Pēc Amerikas revolūcijas šis karogs kļuva par ASV simbolu. To pašu var sacīt arī par Francijas karogu, kurš pirmsākumos tika izmantots kā valsts atpazīšanas zīme kuģniecībā, bet 1790. gadā kļuva par valsts simbolu.
 
3.png
ASV karogs
 
2.png
Francijas karogs
 
Lielākajā daļā Eiropas valstu 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā nacionālais karogs tika izveidots, par pamatu ņemot senos kara karogus. Piemēram, Dānijas karogam, kurš tika izveidots 1854.gadā, par pamatu ņemts 17.gadsimta karogs; Šveices karoga, kurš tika izveidots 1889.gadā, pamatā ir viduslaiku kara karogi.
 
Nacionālā himna
Himna ir pacilājoša, iedvesmojoša dziesma, kas identificē konkrētu cilvēku grupu, organizāciju, valsti. Valsts himna ir patriotiska dziesma, kas oficiāli atzīta par valsts simbolu. Valsts himnas tika pieņemtas lielākoties 19. un 20. gadsimtā, kad veidojās nacionālās valstis.
 
Par vecāko Eiropas valsts himnu uzskata Nīderlandes valsts himnu "Het Wilhelmus". Šo himnu dēvē arī par Vilhelma dziesmu. Dziesma uzrakstīta laika posmā no 1568. gada līdz 1572. gadam. Kopš 16. gadsimta šo dziesmu dziedāja dažādos pasākumos, bet par Nīderlandes valsts himnu tā kļuva 1932. gadā.
 
Franču himna "Marseljēza" tapusi 1772. gadā, Franču revolūcijas laikā. Par Francijas valsts himnu tā kļuva ~1870. gadā.
 
Ģerbonis
Ģerbonis ir atšķirības zīme, uz kuras attēloti priekšmeti, kas simbolizē ģerboņa īpašnieku. Zinātni, kura pēta ģerboņus, dēvē par heraldiku.
 
Parasti ģerboni veido šādi elementi - heraldiskais vairogs, heraldiskā bruņu cepure, bruņu cepures apmetnis, kronis, bruņu cepures augšējā daļa, vairogu turētāji, mantija un moto.
 
6.jpg
Ģērboņa shēma
 
10.png
Luksemburgas ģērbonis
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
1. Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 256.-259.lpp.
http://en.wikipedia.org/wiki/National_identity
http://lv.wikipedia.org/wiki/Patriotisms
http://en.wikipedia.org/wiki/National_flag
http://en.wikipedia.org/wiki/Coat_of_arms
http://lv.wikipedia.org/wiki/Valsts_himna
Attēli:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Jean_Piaget.jpg?uselang=ru
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Shraddha_Arya_wearing_a_Sari,_traditional_Indian_attire.jpg?uselang=ru
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Great_Coat_of_Arms_of_Belgium.svg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Flag_of_the_United_States.svg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Flag_of_France.svg
http://en.wikipedia.org/wiki/Coat_of_arms
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Coat_of_Arms_of_Luxembourg.svg