15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
Indra
Visnozīmīgākais dievs. Pērkona, vētras, lietus, kara dievs, visu dievu valdnieks. Indra kopā ar sievu un citiem dieviem dzīvo debesīs, kurās ietiecas Meru kalna virsotne. Indra pārvietojas balta ziloņa mugurā.
 
3.jpg
Attēlā - Indra
 
Šo dievu attēlo sarkanā krāsā, viņam ir četras rokas. Savās rokās viņš tur šķēpus, ieroci vajra un loku (par Indras loku tiek uzskatīta varavīksne).
 
26.jpg
Attēlā - vajra
 
Indra ir dižens karotājs, kurš cīnās ar milzu čūskām, kuras aizsprostojušas upi, kā arī citām ļaunām būtnēm. Indra vadīja kaujā citus dievus, lai cīnītos pret dievu naidniekiem - demonizētajām asūrām (asūras - zemākās dievības).
 
Kaujās kritušie kareivji dodas uz Indras mājokli, kur tie dzīvo, nepazīdami sāpes, bailes vai skumjas. Viņi vēro apsaru (mākoņu un ūdens dieviešu) un gandharvu (apsaru vīru, dziedātāju un muzikantu) dejas, klausās viņu dziedātās dziesmas, spēlē spēles.
 
27.jpg
Attēlā - apsara un gandharva
 
Indras galmā dzīvo arī dažādu dabas spēku dievības, diženie valdnieki, gudrie.
 
Kā jau kara dievs, Indra ir viens no pasaules daļu sargiem. Indras pārziņā ir austrumu puse.
 
Kāma
Mīlas dievs. Kāmu attēlo kā spārnotu jaunekli ar loku, kas izgatavots no cukurniedrēm, un bultām, kas rotātas ar piecu veidu smaržīgiem ziediem (ašokas koka ziedi, baltie un zilie lotosa ziedi, jasmīna un mango ziedi). Kāmu attēlo zaļā krāsā. Kāma pa pasauli pārvietojas papagaiļa mugurā.
 
31.jpg
Attēlā - Kāma
 
Viens no mītiem vēsta, ka Šiva ar savas trešās acs palīdzību pārvērtis Kāmu pelnos par to, ka Kāma esot izšāvis uz viņu savu bultu, lai Šiva iemīlētos dievietē Pārvatī.
 
28.jpg
Attēlā - Šiva pārvērš Kāmu pelnos
 
Kāmas sieva lūdzās Šivu apžēlot viņas vīru, tādēļ Šiva izdarīja tā, ka Kāma iemiesojās Krišnas (Višnu cilvēciskā forma) un viņa sievas Rukmini pirmajā dēlā. Tas ir iemesls, kādēļ Kāmas kults cieši saistīts ar Višnu kultu.
 
Lakšmī
Bagātības, mīlestības, labklājības, veiksmes, skaistuma dieviete. Višnu sieva. Cilvēki ticēja, ka tie, kas viņu pielūgs, tiks pasargāti no visām nelaimēm un nabadzības.
 
Lakšmī attēlo kā sievieti ar gaišu ādu, kas rotājusies ar daudz rotaslietām. Lakšmī tērpusies sarkanā tērpā, kas izšūts zelta diegiem (skaistuma un labklājības simbols).
 
32.jpg
Attēlā - Lakšmī
 
Šai dievietei ir četras rokas, kurās viņa tur lotosa ziedus (simbolizē tīrību, zināšanas, pašrealizāciju), no viņas plaukstām krīt zelta monētas (garīgo un materiālo labumu simbols). Četras rokas simbolizē četrus mērķus, uz kuriem cilvēkam savā dzīvē jātiecas - dharma (pareizas dzīves principi, ētika, morāle), kāma (mīlestība, kaisle, emocionālā pilnība), artha (zināšanu, prasmju, varas un atzīšanas iegūšana) un mokša (izglābšana, atbrīvošana).
 
Lakšmī attēlo sēdošu lotosa ziedā, kuram apkārt nostājušies vairāki ziloņi (darba, aktivitātes, spēka, izturības, labklājības, auglības, arī ūdens, lietus simbols).
 
33.jpg
Attēlā - Lakšmī, sēdoša lotosa ziedā
 
Šī dieviete pārvietojas ziloņa vai pūces mugurā (pūce simbolizē pacietību zināšanu apguvē, dzīves patiesību atklāšanā).
 
Lakšmī, tā pat, kā Višnu, ir vairākas avatāras.
 
Sūrja
Saules dievs. Sūrju pielūdza kā gaismas nesēju, dziednieku, debesu sargu un visu redzošo dievu aci. Sūrjas vizuālais tēls ziemeļu un dienvidu reģionos atšķīrās. Ziemeļos viņu attēloja ģērbtu īsā apģērbā, viduklis apjozts ar jostu, pie sāniem - zobens, kājās - zābaki. Savukārt dienvidos viņu attēloja bez apaviem, rokās viņš tur lotosa ziedus. Galvā Sūrjam ir kronis.
 
37.jpg
Attēlā - Sūrja
 
Sūrjas atribūts - kaujas rati, kuros iejūgti septiņi zirgi (simbolizē septiņas varavīksnes krāsas).
 
34.jpg
Attēlā - Sūrja kaujas ratos
 
Sūrja ir galvenais dievs, kura pakļautībā atrodas astoņi citi dievi - planētas, debesu spīdekļi un debesupuses (Marss, Jupiters, Saturns, Venēra, Merkurs, Mēness, Rahu - ziemeļu punkts, kurā Mēness dodas uz Zemes ziemeļpolu, un Ketu - dienvidu punkts debesīs, kurā Mēness dodas uz Zemes dienvidpolu).
 
Vienā no mītiem vēstīts, ka tad, kad Sūrju vajāja dēmons Rahu, dievs Brahma nobijās, ka Sūrja cīņas laikā varētu sadedzināt visu pasauli. Viņš pavēlējā Garudam aiznest savu brāli Arunu uz Sūrjas kaujas ratiem, lai tas ar savu ķermeni aizsegtu kvēlojošos saules starus un izglābtu pasauli no sadegšanas. Tādējādi Aruna kļuva par Sūrjas pavadoni, rītausmas dievību.
 
Varuna
Visu ūdeņu dievsnakts debesu valdnieks, mirušo dvēseļu sargs, varenākais taisnības sargātājs un tiesnesis. Asociējas ar nakti. Līdzās ar Indru tiek uzskatīts par nozīmīgāko dievu. Šis dievs savās cilpās ķer meļus. Zvaigznes ir viņa palīgi, kuri vēro katru cilvēka darbību un Varunam ziņo par pārkāpumiem. Kā ūdeņu dievs, Varuna rūpējas par noslīkušo cilvēku dvēselēm. Viņš var mirušajiem dāvāt nemirstību.
 
Varunu attēlo dzeltenā krāsā, tērptu zelta bruņās. Savās rokās viņš tur cilpu, kas izgatavota no čūskām. Varuna pārvietojas mītiskā dzīvnieka Makara mugurā (jūras nezvērs, daļēji delfīns, daļēji haizivs, daļēji - krokodils).
 
38.jpg
Attēlā - Varuna, kas sēž Makara mugurā
 
Arī Varuna ir viens no pasaules daļu sargiem. Varunas pārziņā atrodas rietumi.
 
Vaju
Vēju dievs. Mīti vēsta, ka Vaju radies no milža Purušas elpas. Viņu uzskata par dievu - cīnītāju un iznīcinātāju.
Pavada Indru kaujas laukā. Mītos vēstīts, ka Vaju, rīboņas un dārdoņas pavadīts, brauc savos mirdzošajos kaujas ratos, kurus velk divi (vai četrdesmit deviņi, vai tūkstots) balti vai purpurkrāsas zirgi.
 
40.jpg
Attēlā - Vaju
 
Vaju pārvietojas gazeles mugurā (gazele simbolizē ātrumu). Rokās Vaju tur karogu.
 
Papildinformācija