Agni
Uguns, pavarda, upurēšanas svētās uguns un dievišķo zināšanu dievs. Tēlaini sakot viņš pieņem cilvēka sniegto upuri un nogādā to dievu pasaulē. Viņš ir dzīvības un kustības simbols, ietver sevī dažādus spēkus - gaismu un siltumu. Dažkārt viņu mītos piemin kā vēstnesi starp dieviem un cilvēkiem. Vecākais Brahmas dēls.
Attēlā - Agni un viņa pavadone
Mīti vēsta, ka pirmsākumos zeme un debesis bija tumsas apņemti, bet līdz ar Agni piedzimšanu pasaulē ienāca gaisma. Attiecīgi uguni cilvēki uzskatīja par dievu dāvanu, kas visur ienes gaismu un siltumu.
Agni attēlo kā vīrieti ar divām galvām (simbolizē nemirstību un dzīvību), trim kājām, divām vai septiņām rokām, tērptu sarkanās drēbēs. Agni attēlo sarkanā krāsā ar melnas krāsas acīm un matiem.
Attēlā - Agni auna mugurā
Agni atribūti - dūmi, ugunīgs šķēps, zeltains zirgs. Pa pasauli dievs Agni pārvietojas auna mugurā vai kaujas ratos, kuros iejūgti ugunīgi zirgi.
Arī Agni ir pasaules sargs. Viņa pārziņā atrodas dienvidaustrumi.
Ganeša
Veiksmes un gudrības dievs. Dievu Šivas un Pārvatī dēls.
Attēlā - Šiva un Pārvatī mazgā Ganešu
Ganešu attēlo kā būtni ar cilvēka ķermeni, ziloņa galvu, četrām vai sešām rokām. Ziloņa snuķis, ar kuru dzīvnieks var pacelt gan lielus, gan mazus priekšmetus, simbolizē domāšanu. Ganešam viens ilknis ir nolauzts, kas simbolizē dualitātes pārvarēšanu (piemēram, starp pasauli un Dievu). Savās rokās viņš tur nolauzto ilkni, cirvi (simbolizē cirvi, ar kuru Dievs pārcērt saites, kas sien cilvēku pie pasaules), virvi (simbolizē saiti, ar kuru Dievs piesaista cilvēku pie sevis) un rīsu lauku (simbolizē pārtiku).
Attēlā - Ganeša
Pa pasauli Ganeša pārvietojas, sēžot uz peles (pele simbolizē vēlmes).
Attēlā - Ganeša peles mugurā
Par to, kādēļ Ganešam viens ilknis ir nolauzts, vēsta vairāki mīti. Vienā no tiem stāstīts, ka Ganeša cīnījās ar milzi. Viņš nolauza savu burvju ilkni un meta to milzim. Milzis pārvērtās par peli, uz kuras Ganeša turpmāk pārvietojas pa pasauli.
Jama
Pirmsākumos Jama bija viens no pirmajiem cilvēkiem, taču viņš mira un dievi iecēla viņu par nāves valstības valdnieku. Jama ir nāves dievs, arī taisnīguma dievs, nāves valstības valdnieks. Viņam pieder divi četracaini suņi, kas sargā ceļu uz Jamas mājvietu. Jamas palīgi ir laiks, drudzis, slimības,dusmas un greizsirdība. Viņa labākais sabiedrotais ir dievs Agni, jo Agni aizbildnībā ir arī uguns, kurā sadedzina mirušos.
Jamu attēlo kā cilvēku tumši zilā krāsā, divām vai četrām rokām, liesmojošām acīm, smailiem sānu zobiem. Jama tērpies sarkanās vai zeltītās drēbēs. Rokās viņš tur virves cilpu, ar kuras palīdzību viņš atbrīvo dvēseli no ķermeņa.
Attēlā - Jama
Pa pasauli Jama pārvietojas ūdens bifeļa mugurā.
Attēlā - Jama ūdens bifeļa mugurā
Jamas pārziņā ir dienvidu debesu puse.
Kālī
Attēlā - Kālī, Šiva
Kālī attēlo kā tievu, slaidu, garmatainu sievieti ar četrām rokām, tumši zilu ādas krāsu (mūžības, nāves krāsa). Viņu parasti attēlo kailu vai tērptu panteras ādā. Četras rokas simbolizē četras debespuses un četras pamatčakras (cilvēka enerģētiskos centrus). Vienā rokā dieviete tur asiņainu zobenu (iznīcina šaubas), otrā - dēmona galvu (simbolizē cilvēka ego iznīcināšanu), ar trešo roku dieviete rāda aizsargžestu, kas atvaira bailes, ar ceturto roku dieviete dod savu svētību visu vēlmju piepildīšanai.
Attēlā - Kālī
Kālī ir trīs acis, kas kontrolē trīs spēkus - radīšanas spēku, saglabāšanas spēku un iznīcības spēku. Tās simbolizē pagātni, tagadni un nākotni, kā arī Sauli, Mēnesi un zibeni. Asinssarkanā mēle simbolizē Visuma enerģiju.
Dieviete ap vidukli apjozusi jostu, kas darināta no cilvēku rokām (simbolizē nepielūdzamo karmu). Ap kaklu viņa nēsā krelles no 50 cilvēku galvaskausiem, kas simbolizē cilvēka iemiesošanos, pārdzimšanu, gudrību un spēku. Šie galvaskausi norāda uz dievietes spēju atbrīvot prātu no tā identificēšanas ar fizisko ķermeni. Miruša cilvēka ķermenis, uz kura dieviete stāv, simbolizē fiziskā ķermeņa pārejošo raksturu un tā maznozīmīgumu.
Šai dievietei bieži vien līdzās attēlo čūskas vai šakāļus.
Kālī pa pasauli pārvietojas lauvas vai tīģera mugurā. Dievietes Kālī simbols - pusmēness.
Pārvatī
Attēlā - sienas gleznojums, kurā attēloti Šiva, Pārvatī un Ganeša
Pārvatī attēlo tērptu sarkanās drēbēs, divām vai četrām rokām. Rokās dieviete var turēt galvasrotu, zvaniņu, lūgšanu krelles, lauksaimniecībā audzētos augus, piemēram, cukurniedres, vai ziedus, piemēram, lotosa ziedu. Dažkārt Pārvatī demonstrē kādu no simboliskajiem žestiem, piemēram, aizsargžestu baiļu atvairīšanai. Dievieti reizēm attēlo ar dzeltenu vai zeltainu ādas krāsu, kas simbolizē nobriedušu, nogatavojušos ražu.
Pa pasauli Pārvatī pārvietojas lauvas, tīģera vai vērša mugurā.
Sarasvatī
Attēlā - dievu un dieviešu trīsvienības
Sarasvatī attēlo tērptu baltā tērpā (baltā krāsa simbolizē zināšanu tīrību), rokās turot mūzikas instrumentu. Dieviete nenēsā rotas lietas, tādējādi paužot savu nostāju, ka garīgās vērtības ir nozīmīgākas par materiālajām vērtībām. Dažkārt Sarasvatī attēlo sēdošu uz balta lotosa zieda (simbolizē gaismu, zināšanas un patiesību).
Sarasvatī ir četras rokas, kurās viņa tur Vēdas (simbolizē zināšanas, mācīšanos), lūgšanu krelles no baltām pērlēm (garīguma simbols), trauku ar svēto ūdeni (attīrošā spēka simbols) un stīgu mūzikas instrumentu (mākslas simbols).
Attēlā - Sarasvatī
Dažkārt Sarasvatī līdzās attēlo pāvu, kas simbolizē dejas krāšņumu un svinīgumu. Bieži vien šo dievieti attēlo sēdošu upes krastā, kas norāda uz šīs dievietes darbības sfēru senākajā laika posmā (agrāk Sarasvatī bija upes dieviete).
Sarasvatī pa pasauli pārvietojas, sēžot uz balta gulbja - gaismas spēka simbola.
Papildinformācija