Arhitektūra
20.gadsimta arhitektūrai raksturīgi divi virzieni - funkcionālisms (konstruktīvisms) un postmodernisms.
Funkcionālisms
Funkcionālismā par svarīgāko tiek uzskatīta objekta atbilstība tā funkcijām un praktiskajai sūtībai.
Funkcionālisma būtība atklājas franču arhitekta Lekorbizjē izteikumos :"Māja ir mašīna, kura domāta apdzīvošanai", "Krēsls ir aparāts, kurš domāts sēdēšanai". "Funkcionālismam tuva bija konstruktīvisma māksla, kur "inženieriskā" pieeja tika akcentēta vēl vairāk. Vārdi "funkcionālisms" un "konstruktīvisms" nereti tiek lietoti kā sinonīmi. Zināma atšķirība no funkcionālisma bija tāda, ka konstruktīvistiskā darbā galvenā bija tā ģeometriskā vai mehāniskā struktūra, kamēr funkcionalitāte tika uzskatīta par otršķirīgu aspektu."
Funkcionālisti pārveidoja arhitektūru - atbrīvoja to no ārējā skaistuma - dekoratīvajām detaļām.
 Kēnigsbergas radioēka |  General Motors ēka |
Šajā arhitektūrā nebija ne dekoratīvu kolonnu, ne fasāžu skulpturālu rotājumu, ne ornamentu. Tas tika pasludināts par lieku, jo nepildīja nekādu lietderīgu funkciju. Arī nacionālās tradīcijas izrādījās nevajadzīgas. Tādēļ funkcionālismu dēvēja par internacionālu stilu.
Skaistums funkcionālismā ieguva jaunu nozīmi. Jaunā stila piekritēji uzskatīja, ka funkcionāla pilnība pati par sevi ir estētiski kvalitatīva - "Kas labi funkcionē, labi arī izskatās".
Funkcionālisma arhitektūrā izmantoja jaunos būvmateriālus - tēraudu, stiklu, betonu. Arhitekti celtnēs centās akcentēt skaistumu, kurš piemīt vienkāršākajām ģeometriskajām formām, taisnām līnijām un leņķiem. |  Stikla pils, 1935 |
Funkcionālisma arhitekti un dizaineri tiecās radīt jaunu pilsētvidi - demokrātisku, ērtu un atbilstošu laikmetīgajiem estētiskajiem priekšstatiem. Jaunie materiāli un racionālā stila konstruktīvā specifika ļāva būvēt lētas, ar laikmetīgām ērtībām apgādātas daudzdzīvokļu mājas.
Ieviesa jaunumu - dzīvojamo rajonu kompleksās plānošanas principu. Arhitekti rēķinājās ar pilsētnieku daudzveidīgajām vajadzībām - transports, iespēja iegūt izglītību, atpūsties. Lielu vērību veltīja parku un apstādījumu zonas ierīkošanai ap dzīvojamiem masīviem. Taču funkcionālismam bija zināmi trūkumi. Jaunā arhitektūra daudziem šķita pārāk vienkāršota un vienveidīga.
 Seagram ēka |  MetLife ēka |
Stila pretinieki to dēvēja par "garāžu arhitektūru". Dzīvojamo māju celtniecībā neņēma vērā ne vietējos apstākļus, ne klimata specifiku, ne nacionālās kultūras tradīcijas. Cilvēks šādās mājās jutās neomulīgi. Taču tieši internacionālais stils noteica 20.gadsimta arhitektūras raksturu. Tas plaši izplatījās daudzās valstīs, sevišķi pirmajos desmit gados pēc 2.pasaules kara.
Lekorbizjē (Šarls Eduārs Žannere-Gri, 1887-1965) - šveiciešu-franču arhitekts, dizaineris, gleznotājs un rakstnieks. Internacionālā stila pārstāvis arhitektūrā. Viņa projektētās ēkas atrodas Eiropā, Indijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Lekorbizjē projektēto objektu raksturīgās iezīmes - apjomi - bloki, kas pacelti virs zemes, zem blokiem brīvi izvietotas kolonnas, horizontāli jumti - terases, caurspīdīgas fasādes, neapstrādāta betona virsma, brīvs ēkas plānojums. |  |
 Rietumu mākslas muzejs,Tokija |  Šveices paviljons |
Bauhaus
Arhitektūras un mākslinieciskās ražošanas augstskola Vācijā. Tā tika dibināta 1919.gadā Veimārā, bet 1925.gadā, tika pārcelta uz Desavu (jo Veimāras valdība pārtrauca tās subsidēšanu). 1933.gadā nacistiskā valdība aizliedza tās darbību (jo uzskatīja šo iestādi par komunisma ideju izplatīšanas vietu). |  |
Pirmais šīs augstskolas direktors - arhitekts Valters Gropiuss. Viņš uzskatīja, ka arhitektūrai jābūt funkcionālai, ekonomiskai, orientētai uz masveida ražošanas tehnoloģijām.
Augstskolā nodarbības vadīja slaveni arhitekti, dizaineri, gleznotāji un ražošanas meistari no dažādām valstīm (piemēram, Vasīlijs Kandinskis, Pauls Klē, Pīts Mondriāns).
Postmodernisms
Šis virziens arhitektūrā izpaudās 20.gadsimta nogalē. Aktuāla kļūst tuvināšanās masu kultūrai. 70.gadu sākumā vairāki amerikāņu arhitekti izdeva grāmatu "Mācīties no Lasvegasas", kur aicina par paraugu arhitektūrā izmantot šīs pilsētas arhitektūru. 70.gadu beigās modernisma laika internacionālā stila arhitektūra tika uzskatīta par vienkāršotu un bezpersonisku, tādēļ daudzas blokmājas tika likvidētas.
 |  |
Jaunās paaudzes arhitekti atteicās no internacionālā stila skarbuma un savas ēkas tiecās padarīt pievilcīgākas un daudzveidīgākas.
 Dejojošā māja |  Disneja koncertzāle |
Viņi atgriezās pie dekoratīvisma, darbos parādījās spēle, ironija. Ēkās apvienojās negaidītas un daudzveidīgas formas. Dažkārt ēku "rotāja" ārpusē izvilktas komunikāciju caurules un tehniski kabeļi (haiteka jeb augsto tehnoloģiju arhitektūra).
 |  |
Postmodernisti nodarbojās ar citēšanu un stilizāciju - izmantoja iepriekšējās kultūrās un laikos radītos elementus, tos pārveidojot.
 Hāsas Biznesa skola |  Piazza d'Italia |