Le Šateljē princips
Ja nemainās ārējie apstākļi, ķīmiskā līdzsvara stāvoklis var saglabāties neierobežoti ilgi. Tā kā reakcijas ātrums ir atkarīgs no reaģējošo vielu koncentrācijas, temperatūras un spiediena (gāzveida vielām), tad mainot kādu no šiem faktoriem, ķīmiskais līdzsvars tiek izjaukts. Ar laiku jaunos apstākļos iestājas jauns ķīmiskais līdzsvars, kurā jau ir citas vielu līdzsvara konstantes.
Ķīmiskā līdzsvara pārvietošanos raksturo franču ķīmiķa Anrī Luija Lešateljē formulētas princips:
Izmainot kādu no līdzsvarā esošas sistēmas ārējiem apstākļiem (temperatūru, spiedienu, koncentrāciju), līdzsvars pārvietojas tās reakcijas virzienā, kas darbojas pretī izdarītajai apstākļu maiņai.
Koncentrācijas maiņa. Palielinot koncentrāciju kādai no vielām, līdzsvars pārvietojas tās reakcijas virzienā, kuras rezultātā šī viela tiek izmantota.
Piemērs:
Reakcijā palielinot, piemēram, koncentrāciju, līdzsvars pārvietojas pa labi, t.i., produktu rašanās virzienā.
Temperatūras maiņa. Paaugstinot temperatūru līdzsvars pārvietojas endotermiskās reakcijas virzienā, bet, temperatūru pazeminot - eksotermiskās reakcijas virzienā.
Piemērs:
Reakcija ir eksotermiska reakcija, tātad, paaugstinot temperatūru, līdzsvars pārvietojas pa kreisi - izejvielu rašanās virzienā (endotermisks process).
Spiediena maiņa. Spiediena izmaiņas ietekmē tikai gāzveida vielas. Spiediena paaugstināšana (piemēram, reaktora tilpuma samazināšana) sekmē procesu, kas norit ar reakcijas sistēmas tilpuma samazināšanos, bet spiediena samazināšana (piemēram, reaktora tilpuma palielināšana) sekmē to procesu, kas norit ar reakcijas sistēmas tilpuma palielināšanos.
Piemērs:
Reakcija no trim tilpumiem gāzes rodas divi tilpumi gāzes, tātad reakcijā notiek molekulu skaita samazināšanās un līdz ar to samazinās spiediens. Tāpēc spiediena palielināšana veicinās tiešo reakciju.