Teorija

Masa m
Masa ir fizikālais lielums, kas ir ķermeņa inerces mērs. Masa nosaka ķermeņa spēju spēka darbības rezultātā iegūt paātrinājumu.
Masas pamatmērvienība ir \(\mathrm{kg}\), bet, veicot aprēķinus, bieži izmanto arī atvasinātas mērvienības, piemēram, \(\mathrm{mg}\), \(\mathrm{g}\), \(\mathrm{t}\) u.c.
 
Masas daļa w
Masas daļa ir fizikālais lielums, kas raksturo dotās vielas sastāvdaļas un pašas vielas masas attiecību, kā arī dotā maisījuma sastāvdaļas un paša maisījuma masas attiecību. Masas daļu izsaka decimāldaļās vai arī procentos.
 
Molmasa M
Molmasa ir fizikālais lielums, kas raksturo viena mola masu.
Molmasas pamatmērvienība ir \(\mathrm{kg/mol}\), bet aprēķinos bieži izmanto atvasinātas mērvienības, piemēram, \(\mathrm{mg/mmol}\), \(\mathrm{g/mol}\), \(\mathrm{kg/kmol}\), \(\mathrm{t/Mmol}\) utt.
 
Molmasa, vidējā gaisa Mgaisa
Gaiss ir vairāku gāzu (slāpekļa, skābekļa, cēlgāzu un ogļskābās gāzes) maisījums. Tīra gaisa vidējā molmasa ir \(29\ \mathrm{g/mol}\)
 
Tilpumdaļa φ (“fī”)
Tilpumdaļa ir fizikālais lielums, kas raksturo maisījuma sastāvdaļas un dotā maisījuma tilpuma attiecību. Tilpumdaļu izsaka decimāldaļās vai arī procentos.
 
Tilpumdaļa, skābekļa ~ gaisā φO2
Gaiss ir vairāku gāzu (slāpekļa, skābekļa, cēlgāzu un ogļskābās gāzes) maisījums. Skābekļa tilpumdaļa gaisā ir \(\mathrm{0,21}\) jeb \(21\ \%\).
 
Tilpums V
Tilpums ir fizikālais lielums, kas skaitliski raksturo telpu, ko ieņem ciets, šķidrs vai gāzveida ķermenis.
Tilpuma pamatmērvienība ir \(\mathrm{m^3}\), bet praksē bieži izmanto arī atvasinātas mērvienības, piemēram, \(\mathrm{cm^3}\) jeb \(\mathrm{mL}\), \(\mathrm{dm^3}\) jeb \(\mathrm{L}\) u.c.
  
Vielas daudzums n
Vielas daudzuma pamatmērvienība ir \(\mathrm{mol}\) (mols). Lieto arī atvasinātas mērvienības, piemēram, \(\mathrm{mmol}\), \(\mathrm{kmol}\), \(\mathrm{Mmol}\) u.c.
Vielas daudzuma vienībā ir tik pat daļiņu (atomu, molekulu u.c.), cik atomu ir \(0,012\ \mathrm{kg}\) tīra oglekļa \(\mathrm{C}\). Proti, viens mols jebkuras vielas satur 6,021023 struktūrvienību jeb daļiņu, ko kurām dotā viela sastāv. Piemēram, viens mols dzelzs \(\mathrm{Fe}\) satur 6,021023 ķīmiska elementa dzelzs atomus; viens mols ūdens \(\mathrm{H_{2}O}\) satur 6,021023 ūdens molekulas.
 
Materiālu izstrādāja M. Gorskis un A. Zaičenko