Teorija

Atommasa A
Atommasa ir fizikālais lielums, kas rada, cik reižu kāda atoma masa ir lielāka par \(1/12\) daļu oglekļa atoma masu.
Atommasas vienības ir u (no angļu unit – vienība).
Piemēram, ķīmiskā elementa skābekļa atommasa AO=16u.
  
Atommasa, relatīvā Ar
Relatīvā atommasa ir fizikālais lielums, kas rada, cik reižu atommasa ir lielāka par vienu atommasas vienību.
Piemēram, ķīmiskā elementa skābekļa relatīvā atommasa ArO=16.
 
Atommasas vienība u
Atommasas vienība ir fizikālais lielums, kas vienāds ar oglekļa atoma \(\mathrm{1/12}\) masu.
1u=1,66054021027kg
 
Blīvums ρ (“ro”)
Blīvums ir fizikālais lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas tilpuma vienības masu.
Blīvuma pamatmērvienība ir \(\mathrm{kg/m^3}\), bet aprēķinos bieži izmanto atvasinātas mērvienības, piemēram, \(\mathrm{g/mL = g/cm^3}\), \(\mathrm{kg/L = kg/dm^3}\), \(\mathrm{t/m^3}\) u.c.
 
Blīvums, gāzveida vielas relatīvais d
Gāzveida vielas relatīvais blīvums ir fizikālais lielums, kas rada, cik reižu viena gāze ir smagāka (vieglāka) par citu gāzi.
Visbiežāk citas gāzveida vielas salīdzina ar gaisu, noskaidrojot, cik reizes dotā gāze ir vieglāka vai smagāka par gaisu.
 
Blīvums, ūdens ρH2O
Temperatūrā \(+4\ \mathrm{°C}\) ūdenim ir vislielākais blīvums, kas ir vienāds ar \(1000\ \mathrm{kg/m^3}\).
Dažreiz, veicot aprēķinus, ir ērtāk lietot atvasinātas mērvienības. Piemēram,  ρH2O \(=\) \(1\ \mathrm{g/mL}\), ρH2O \(=\) \(1\ \mathrm{kg/L}\), ρH2O \(=\) \(1\ \mathrm{t/m^3}\) u.c.
 
Daļiņu skaits N
Daļiņu skaits ir fizikālais lielums, ar kuru ir pieņemts apzīmēt jebkuru objektu skaitu, piemēram, atomu, molekulu u.c.
 
Daļiņu skaits molā jeb Avogadro konstante N0(NA)
Avogadro konstante ir fizikālais lielums, kas rāda, cik liels ir struktūrvienību (atomu, molekulu u.c.) skaits vienā mola vielas.
Vienā mola jebkuras vielas ir 6,021023 struktūrvienību, t.i. daļiņu, ko kurām sastāv dotā viela (atomu, molekulu u.c.).
N0=6,0210231/mol jeb mol1.
 
Materiālu izstrādāja M. Gorskis un A. Zaičenko