Nafta, dabasgāze un akmeņogles ir dabas bagātības, kas miljonu gadu gaitā veidojušās no augu un dzīvnieku atliekām un slāņu veidā atrodas dziļi Zemes dzīlēs.
Naftas veidošanās no augu un dzīvnieku atliekām:
 |
 |
 |
 |
|
Ogļūdeņražu dabīgie ieguves avoti
|
Izmantošana
|
| Nafta Dažādu ogļūdeņražu maisījums, kurā galvenokārt ietilpst šķidrie piesātinātie ogļūdeņraži (oglekļa atomu skaits 5 – 16), kuros izšķīduši gan gāzveida, gan cietie ogļūdeņraži |
Benzīna iegūšana,
Petroleja Mazuts Gudrons |
| Dabas gāze Dabasgāze ir gāzveida ogļūdeņražu maisījums ar nelielu citu gāzu piejaukumu. Dabasgāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns. Dabasgāzē var atrasties arī etāns, propāns un butāns un piemaisījumu veidā – sēra un slāpekļa savienojumi. |
Kurināmais Ķīmiskajā rūpniecībā |
| Akmeņogles Akmeņogles nav vienkāršs ogļūdeņražu maisījums, bet gan lielmolekulārs dabas veidojums. Akmeņogļu struktūrā ietilpst benzola gredzeni un citi cikliski savienojumi, kuros līdz ar oglekli un ūdeņradi var būt arī skābeklis, slāpeklis un sērs. |
Kurināmais Koksa veidošana Aromātisko ogļūdeņražu ieguves avots |
Naftas ieguve
Naftas ieguve ir naftas un tās pavadgāzu iegūšana no Zemes dzīlēm, to savākšana un sagatavošana (attīrīšana no ūdens un cietiem piemaisījumiem), tā ir naftas rūpniecības nozare. Naftas ieguves primitīvie paņēmieni bija pazīstami jau sen. Tās savākšanu no ūdens tilpņu virsmas lietoja jau pirms mūsu ēras - Babilonijā, Sīrijā, Mēdijā. Mehanizēto naftas ieguvi no urbumiem plaši sāka lietot 19. gs. 60. gados. 1865. gadā ASV sāka lietot dziļumsūkņus. Naftas ieguve ar kompresoru tika izmantota drīz pēc iepriekšējās 1886. gadā. Bet pilnveidota metode “melnā zelta” iegūšanai ar gāzliftu tika izstrādāta 1914. gadā.
Naftas ieguves procesu, sākot ar naftas pieplūšanu pa slāni līdz urbumiem un beidzot ar attīrītās naftas pārsūknēšanu no ieguves vietas, var iedalīt 3 posmos. Pirmais posms ir naftas kustība slānī līdz urbumiem, kura notiek slānī un urbumu galos mākslīgi izveidotas spiedienu starpības dēļ. Otrais posms - naftas kustība urbumos, līdz urbuma sākumam zemes virspusē. Trešajā posmā veic naftas un tās pavadgāzu savākšanu, ūdens un minerālsāļu izdalīšanu no naftas.
Pirms urbšanas tiek izstrādāts naftas ieguves sistēmas projekts, kurā ietverti naftas iegulas ekspluatēšanas noteikumi (ģeoloģiskā struktūra, iežu īpašības - porainība, caurlaidīgums, viendabība, naftas, ūdens, un pavadgāzu fizikālās īpašības - viskozitāte, blīvums, gāzes un cieto ogļūdeņražu šķīdība naftā). Enerģētiskā resursa - naftas un gāzes - ieguve un izmantošana saistās ar zemes dzīļu iztukšošanu un specifisku sadegšanas produktu, kā arī milzīgu siltumenerģijas daudzuma izplūdi.
Urbumu ekspluatācijas sākumstadijā naftas izspiešana no slāņa porām līdz urbumiem bieži notiek apkārtējā ūdens vai pavadgāzu spiediena dēļ. Naftas izspiešana no slāņa nevar būt pilnīga, jo daļu no tās porās notur starpmolekulārie spēki (ūdens parasti izspiež 50-80 % no sākotnējiem naftas krājumiem). Pēc naftas strūklas atslābšanas urbumu pārkārto uz mehanizētu ieguvi (kompresora metode un ieguve ar dziļumsūkņiem). Pēc kompresora metodes naftu no iegulas izspiež ar saspiestu dabasgāzi vai gaisu, ko no kompresora izspiež urbumā (gāzlifts). Naftas ieguvē ar dziļumsūkņiem izmanto garkāta vai iegremdējamus elektriskos centrbēdzes sūkņus. Vairākumā gadījumu slāņa atdeves palielināšanai tajā zem spiediena iesūknē ūdeni. Slāņa atdevi var palielināt, arī uzlabojot ūdens izskalot vai izspiest spēju (pievienojot virsmaktīvas vielas, ogļskābo gāzi, kā arī vielas, kas palielina ūdens viskozitāti), samazinot naftas viskozitāti.
Lai iegūtu naftu no kontinentālā šelfa atradnēm, naftas iegūtnes ierīko jūrā. Turpmākie iegūšanas posmi ir separēšana (naftas attīrīšana no pavadgāzēm), naftas sagatavošana un naftas stabilizēšana (visgaistošākās ogļūdeņražu frakcijas atdalīšana, lai samazinātu naftas zudumus iztvaikošanas dēļ).
Apstrādāto naftu uzkrāj naftas glabātavās vai pa naftas vadiem nogādā patērētājam, vai uz tās pārstrādes rūpnīcām. Arī šajā posmā var rasties sarežģījumi, t.i., var notikt naftas produktu noplūde un nonākšana apkārtējā vidē, avārijas vai cilvēku neuzmanības dēļ. Naftas glabātuves parasti ir cilindrveidīgas, novietotas vertikāli vai horizontāli.
Naftas bāzes vairākumā gadījumu atrodas ostu tuvumā, lai būtu vieglāka tās pārsūknēšana. Naftas bāzes ir celtņu un ierīču kompleksi naftas produktu pieņemšanai, glabāšanai, izsniegšanai un pārkraušanai no viena transporta veida uz citu.