Teorija

Oksidēšanās
   Oksidētājs ir viela, kas pieņem elektronus. Dabā tas bieži vien ir skābeklis, bet patiesībā ir ļoti daudz oksidētāju. Kā piemēru var minēt metālu reakcijas ar nemetāliem, metāli (Li, Mg, Ca, K utt.) vienmēr zaudē elektronus, jo to elektronegativitāte ir mazāka nekā nemetāliem, bet nemetāli pieņem elektronus - tātad ir oksidētāji (S, C, F2,Cl2,Br2,I2, utt), jo to elektronegativitātes ir lielākas - tie ir "stiprāki" nekā metāli.
Piemērs:
Piemēram, reakcijās:
1.  Magnijs ar sēru
Mg+SMgS 
Magnijs zaudē 2 elektronus, bet sērs pieņem 2 elektronus, tātad magnija oksidēšanās pakāpe ir +2, bet sēra oksidēšanās pakāpe -2.
 
2. Kālijs ar hloru
2K+Cl22KCl 
Kālijs zaudē 1 elektronu, bet hlors pieņem 2 elektronus, tātad reakcijā piedalās 2 kāliji, attiecīgi hlora oksidēšanās pakāpe ir -1, jo reakcijā piedalās 2 hlora atomi un katrs spēj pieņemt vienu elektronu, bet kālija oksidēšanās pakāpe +1.
 
3. Kalcija ar slāpekli
3Ca+N2Ca3N2 
Kalcijs zaudē 2 elektronus, bet slāpeklis pieņem 3 elektronus, tātad kalcija oksidēšanās pakāpe ir +2, bet slāpekļa -3.
Svarīgi!
Visās šajās reakcijās nemetāli ir oksidētāji !
Svarīgi!
Oksidēšanās pakāpe parāda tikai to cik elektronu ir pieņēmis vai zaudējis konkrētais elements.