Ugunsgrēka dzēšanas paņēmieni
Galvenie riski ugunsgrēka dzēšanas gadījumā: • DŪMI – samazina redzamību • AUGSTA TEMPERATŪRA – rada apdegumus • INDĪGAS GĀZES – sintētisko materiālu degšanas produkti izraisa saindēšanos |  |
Degšanas nosacījumi: • Nepieciešams skābeklis, jo degšana var notikt tikai skābekļa klātbūtnē • Nepieciešama degtspējīga viela • Jābūt attiecīgajai aizdegšanās temperatūraiLai pārtrauktu degšanu šie faktori ir jāneitralizē - jāatšķaida vai jāaizvāc degtspējīgā viela, jāpazemina temperatūra, jāpārtrauc skābekļa piekļuve degšanas vietai. |  |
| Ogļskābās gāzes ugunsdzēšamie aparāti ir pildīti ar oglekļa dioksīdu jeb oglekļa (IV) oksīdu- nedegošu gāzi zem liela spiediena. Oglekļa dioksīds ir smagāks par gaisu, tāpēc tā pārklāj degošu materiālu, neļaujot tam piekļūt skābeklim. Izplūstot no balona ogļskābā gāze ļoti strauji atdziest un atdzesē arī degošo objektu |  |
| Sausie ugunsdzēšamie aparāti ir pildīti ar putām vai pulveri – biežāk ar dzeramo sodu. Balonā ir iepildīts arī slāpeklis, kas izplūstot no balona nodrošina arī pulvera plūsmu strūklas veidā, slāpeklis ir kā pavadgāze. Soda ir efektīva jo 70 grādu temperatūrā sāk sadalīties- rodas oglekļa dioksīds, kas slāpē liesmu. Putas vai pulveris plānā kārtiņā pārklāj degošo objektu, atdalot to no vidē esošā skābekļa. |  |
Ūdeni nedrīkst lietot objekta dzēšanai, ja:
• Materiāli vai vielas reaģē ar ūdeni (piem., nātrijs Na, magnijs Mg)
• Tuvu atrodas rezervuāri ar saspiestu deggāzi (piem. sadzīves gāzes baloni)
• Degošā viela peld virs ūdens (piem. eļļas, naftas produkti)
• Tuvu atrodas rezervuāri ar saspiestu deggāzi (piem. sadzīves gāzes baloni)
• Degošā viela peld virs ūdens (piem. eļļas, naftas produkti)