Teorija

Vielas sastāva nemainība
Jebkurai ķīmiskai vielai neatkarīgi no tās atrašanās vietas iegūšanas paņēmiena ir viens un tas pats sastāvs.
Likumu atklāja franču zinātnieks Žozefs Prusts.
žprusts.png
Elementu atommasa
Atomi ir ļoti niecīgas daļiņas, tāpēc šo daļiņu masu ir ļoti neērti izteikt gramos, kilogramos vai tonnās.
Viena skābekļa atoma masa ir aptuveni 0,0000000000000000000000267 g.
Atommasu ir pieņemts izteikt atommasas vienībās (u) viena atommasas vienība skaitliski ir vienāda ar 112 daļu no oglekļa atommasas 1u= 112 mc. Atommasas, kas ir izteiktas atommasas vienībās ir atrodamas periodiskajā tabulā.
Dažu atommasu piemēri:
atommasas.png
Izmantojot atommasas aprēķinos tās noapaļo līdz veselam skaitlim, ( AH= 1, A0= 16) vienīgais izņēmums ir hlors, kuram atstāj 1. zīmi aiz komata(ACl= 35.5) .
Molekulmasas izsaka arī atommasas vienībās aprēķinot molekulmasu saskaita kopā visas atommasas.
Piemērs:
MHO2=2Ah+1Ao=21+116=18g/mol