Elektrolītu disociētspēja — teorija. Ķīmija, 10. klase.

Pēc spējas disociēt standartapstākļos elektrolītus grupē stipros, vidēji stipros un vājos.

1. Skābju spēja jonizēties

Stipri elektrolīti	Vidēji stipri elektrolīti	Vāji elektrolīti
$HCl$ , $HBr$ , $HI$ $H_{2} {SO}_{4}$ ${HNO}_{3}$ $H_{3} {PO}_{4}$ (pēc 1. disociācijas pakāpes)	$HF$ $HCOOH$ $H_{3} {PO}_{4}$ (pēc 2. disociācijas pakāpes) $H_{2} {SO}_{3}$ (pēc 1. disociācijas pakāpes)	$H_{2} S$ $HN O_{2}$ $H_{2} {CO}_{3}$ , $H_{2} {SiO}_{3}$ ${CH}_{3} COOH$ $H_{3} {PO}_{4}$ (pēc 3. disociācijas pakāpes) $H_{2} {SO}_{3}$ (pēc 2. disociācijas pakāpes)

Svarīgi!

Ja skābē

{(HO)}_{m} X O_{n} n \geq 2

, dotā skābe ir stiprs elektrolīts, pretējā gadījumā (

n < 2

) – vājš.

Piemēram, lai izvērtētu perhlorskābes

{HClO}_{4}

spēju disociēt, pārrakstām formulu tā, lai blakus ūdeņraža atomam būtu skābekļa atoms:

{HOClO}_{3}

. Skābes atlikumā atlikušo skābekļa atomu skaits (

n

) ir 3. Tātad perhlorskābe ir stiprs elektrolīts.

2. Bāzes kā elektrolīti

Stipri elektrolīti	Vāji elektrolīti
Par stipriem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdeni šķīstošās bāzes jeb sārmus. Sārmi ir periodiskās tabulas IA grupas metālu hidroksīdi $LiOH - FrOH$ un IIA grupas metālu hidroksīdi ${Ca (OH)}_{2} - {Ra (OH)}_{2}$ . Piemēram: $NaOH$ $KOH$ ${Ba (OH)}_{2}$ u. c.	Par vājiem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī praktiski nešķīstošās bāzes.* Piemēram: ${Cu (OH)}_{2}$ ${Fe (OH)}_{2}$ ${Fe (OH)}_{3}$ u. c. * Par praktiski nedisociējošo ir pieņemts uzskatīt arī ožamo spirtu jeb amonija hidroksīdu ${NH}_{3} \cdot H_{2} O ({NH}_{4} OH)$ , kas pēc būtības ir sārms.

3. Amfotēro elektrolītu disociētspēja

Amfotēros elektrolītus ir pieņemts uzskatīt par praktiski nedisociējošiem.*

Amfotēro elektrolītu piemēri:

{Zn (OH)}_{2}

{Al (OH)}_{3}

{Cr (OH)}_{3}

4. Sāļu disociētspēja

Stipri elektrolīti	Vāji elektrolīti
Par stipriem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī šķīstošos sāļus. Piemēram: ${KNO}_{3}$ $NaCl$ ${CuSO}_{4}$	Par vājiem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī praktiski nešķīstošos sālus.* Piemēram: $AgCl$ ${BaSO}_{4}$ ${CaCO}_{3}$

5. Dažu sāļu šķīdība ūdenī

Sāļi	Šķīdība
Nitrāti, acetāti	Visi sāļi labi šķīst.
${Na}^{+},$ $K^{+},$ ${NH}_{4}^{+}$ sāļi	Praktiski visi sāļi ir labi šķīstoši.
Hlorīdi (bromīdi, jodīdi)	Gandrīz visi sāļi ir labi šķīstoši. Praktiski nešķīst $AgCl$ , ${PbCl}_{2}$ Piezīme Paaugstinoties temperatūrai svina(II) halogenīdu ( ${PbCl}_{2}$ , ${PbBr}_{2}$ , ${PbI}_{2}$ ) šķīdība strauji pieaug.
Sulfāti	Gandrīz visi sāļi ir labi šķīstoši. Praktiski nešķīst ${BaSO}_{4}$ , ${PbSO}_{4}$ Mazšķīstoši sulfāti ir ${CaSO}_{4}$ un ${Ag}_{2} {SO}_{4}$
Karbonāti, ortofosfāti, sulfīti, silikāti	Gandrīz visi sāļi praktiski nešķīst ūdenī. Labi šķīstoši ir tikai sārmu metālu (nātrija, kālija) un amonija sāļi.
Sulfīdi	Gandrīz visi sāļi praktiski nešķīst ūdenī. Labi šķīstoši ir tikai sārmu, sārmzemju metālu un amonija sāļi. Piemēram: ${Na}_{2} S$ $BaS$ ${{(NH}_{4})}_{2} S$
Skābie sāļi	Ūdenī šķīst labāk nekā normālie sāļi. Piemēram, kalcija karbonāts ${CaCO}_{3}$ ūdenī praktiski nešķīst, bet kalcija hidrogēnkarbonāts ${{Ca (HCO}_{3})}_{2}$ labi šķīst ūdenī.

* Ūdenī praktiski nešķīstošos elektrolītus ir pieņemts uzskatīt par nedisociējošiem dēļ niecīgas jonu koncentrācijas pat piesātinātā šķīdumā.

Materiālu izstrādāja M. Gorskis

Atradi kļūdu?

5. Elektrolītu disociētspēja