Teorija

Tīkla karte
Tīkla karte (Network Interface Card) ir datora komponents, kuru lieto, lai datoru pieslēgtu datortīklam. Tā kā visizplatītākais datortīklu standarts ir ethernet, ethernet tīkla kartes ir visizplatītākās.
 
nic.png
 
Tīkla karti izmanto, lai savā starpā varētu savienot vairākus datorus. Tīkla karte nosūta un saņem datus, kas tiek pārsūtīti tīklā.
 
Tīkla kartēm parasti ir koaksiālā (10mbit ethernet, wi-fi) vai RJ45 (10, 100, 1000 mbit ethernet) ligzda, kur iespraust kabeli un divas vai vairāk gaismas diodes, kas rāda ierīces stāvokli (ir/nav savienojums; ātrums; tiek pārsūtīti vai saņemti dati). Ātrāku ethernet standartu tīkla kartes parasti spēj darboties arī ar lēnākiem standartiem (1Gb tīkla karte spēj darboties 10mbit tīklā).
 
Tīkla kartei var būt viena vai vairākas pieslēgvietas noteikta tipa tīkla kabeļu pieslēgšanai. Pārsvarā izmanto trīs tipu kabeļus:
 
- vītā pāra (izplatītākā tehnoloģija) - sastāv no diviem savstarpēji savītiem izolētiem vara vadiem;
vita_para.png
- koaksiālos - sastāv no centrālā vara vada un ārējā ekrāna, starp kuriem atrodas izolējošs materiāls;

coax_cable.png
 
- optiskos (lieto galvenokārt lieliem attālumiem) - sastāv no diviem vadiem, no kuriem katrs var pārraidīt datus tikai vienā virzienā. Gaismas stars optiskajā šķiedrā tiek raidīts ar lāzera vai gaismas diodes palīdzību.
 
opto_cable.png
 
Nereti tīkla karte tiek integrēta mātesplatē.