Teorija

Kas ir finanses
"Uzņēmuma darbības nodrošināšanai ir nepieciešams daudz naudas - ēku celšanai, iekārtu un tehnoloģiju iegādei, darba algu izmaksai, izejvielu iegādei u.c. Šis naudas daudzums ir jāparedz un jāplāno."
 
"Iepriekšēju naudas plānošanu, naudas plūsmas izveidošanu sauc par finansēm, bet cilvēkus, kas to veic par finansistiem."

Finansisti nerīkojas ar skaidru naudu, bet plāno naudas plūsmu.
 
Labāk izsekot naudas plūsmai varēs, ja katram mērķim paredzēto naudu virzīs pa noteiktu, speciāli šim mērķim paredzētu "kanālu", kuru sauksim par fondu.
 
Pamatfondu veido līdzekļi, kas nepieciešami, piemēram, ēku celšanai, darbagaldu iegādei u.c.
 
Apgrozāmo fondu veido līdzekļi, kas nepieciešami krājumu, izejvielu, materiālu iegādei.
 
Darba algas fondu veido līdzekļi, kas paredzēti darbinieku algām.
 
 
Finanšu līdzekļu iegūšanas iespējas

Uzņēmumam ir divas iespējas, kā iegūt finanšu līdzekļus:
 
1. Pārfinansēšana - iegūt līdzekļus no saviem iekšējiem avotiem;
2. Piesaistīt ārējos finanšu līdzekļus - aizņemties naudu vai iegūt naudu, emitējot (izlaižot) vērtspapīrus.

Iekšējie finanšu līdzekļu avoti (pašu kapitāla avoti)

1. "Uzņēmuma dalībnieku un akcionāru "iemaksas" uzņēmuma pamatkapitālā. Dibinot uzņēmumu, tā īpašnieks iegulda naudu un mantu uzņēmējdarbības sākšanai. Šos līdzekļus sauc par pamatkapitālu. Ja uzņēmumiem nepieciešami papildus līdzekļi, īpašnieki var ieguldīt savu naudu - palielināt pamatkapitālu."


2. "Nesadalītā peļņa. Ja uzņēmums strādā sekmīgi, gūst peļņu, tad daļu vai visu peļņu var izmantot gan jaunu iekārtu, ēku un materiālu iegādei, gan darbinieku izglītošanai, labākai darba samaksai.
Dažkārt uzņēmumi daļu peļņas izmaksā dividendēs un daļu iegulda uzņēmumā - palielina pašu kapitālu.
Jo lielāks ir pašu kapitāls, jo drošāk ir iesaistīties darījumos ar uzņēmumu, jo palielinās viņu atbildība."
 
3. Rezerves. Rezerves veido, lai justos drošāk, izmanto, lai segtu zaudējumus, bet to var izdarīt tikai pamatojoties uz dalībnieku un akcionāru lēmumu.
Ir dažādas rezerves: rezerves pašu akcijām vai daļām, sabiedrības statūtos noteiktās rezerves, pārējās rezerves.
Agrāk akciju sabiedrībām un SIA ar likumu bija noteikti obligāti atskaitījumi rezerves fondā, taču šobrīd rezerves uzņēmums var veidot un var arī neveidot!
 
4. "Amortizācijas atskaitījumi. Katru gadu ražošanas procesā nolietojas ēkas, iekārtas, mašīnas, darbagaldi. Pakāpeniski tie zaudē savu vērtību, tāpēc katru gadu šā "nodiluma" daļa tiek atgūta ar amortizācijas līdzekļiem. To panāk, preces cenā ierēķinot arī amortizācijas (nolietojuma) atskaitījumus. Tikmēr, kamēr pamatlīdzekļi darbojas, amortizācijas līdzekļus var izmantot kā iekšējo finanšu avotu."

"Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma ilgtermiņa ieguldījums (ēkas, iekārtas, lopi), kurus paredzēts lietot ilgāk par vienu gadu un kuru vērtība ir lielāka par 100 eiro."

Apgrozāmie līdzekļi ir uzņēmuma līdzekļi (krājumi, izejvielas, debitori, naudas līdzekļi), kurus paredzēts izlietot gada laikā vai viena ražošanas cikla laikā.
Pamatlīdzekļu vērtības ieskaitīšana saimnieciskās darbības izdevumos to lietderīgās lietošanas laikā sauc par pamatlīdzekļu nolietojumu (amortizāciju).

"Amortizācija - patērētā (nolietotā) kapitāla aprēķināšana un atmaksāšana."


Pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku nosaka uzņēmuma vadītājs pamatojoties uz faktoriem, kas raksturo pamatlīdzekļa nolietošanos.
 
Nolietojumu aprēķina tikai tādiem pamatlīdzekļiem, kuru lietošanas laiks ir ierobežots. Zemei nolietojumu neaprēķina!
  
Uzņēmuma vadītājs pats izvēlas nolietojuma aprēķināšanas metodi un periodu (mēnesi, ceturksni, gadu).
 
Pamatlīdzekļu nolietojuma metodes:
  • Lineārā metode
  • Degresīvā metode: 1) ģeometriski degresīvā, 2) aritmētiski degresīvā metode
  • Ražošanas vienību metode.
Lineārā metode - pamatojas uz pieņēmumu, ka pamatlīdzekļu vērtība samazinās vienmērīgi visu derīgās lietošanas laiku.
Nolietojumu aprēķina pamatlīdzekļa amortizējamo vērtību dala ar derīgās lietošanas gadiem.
 
Gadanolietojums=AmortizējamāvērtībaDerīgāslietošanasgadi
 
Piemērs:
Darbagalda vērtība ir 100 000 eiro, nolietojuma laiks ir 5 gadi. Aprēķināt gada nolietojumu!
 
Gadanolietojums=AmortizējamāvērtībaDerīgāslietošanasgadi=1000005=20000(eiro)
 
Katru gadu amortizācijas fondā ieguldīs 20 000 eiro, bet šī nauda būs vajadzīga tikai piektā gada beigās, kad uzņēmumā būs atgriezušies 100 000 eiro un vajadzēs iegādāties jaunu darbagaldu. Šo piecu gadu laikā darbagalds fiziski nebūs nolietojies, bet morāli gan (ražošanā tiks izmantoti jaunāki, ražīgāki darbagaldi).
 
 
Ārējie finansēšanas avoti

Ārējie - piesaistītie - finanšu avoti var būt kredīti un vērtspapīru emisija.

 
Kredīti iedalās:
  • "Īstermiņa kredīta nepieciešamību nosaka uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu aprites īpatnības, piemēram, zemniekam var rasties vajadzība marta mēnesī aizņemties naudu, lai iegādātos sējas graudus. Bet rudenī, t.i., pēc dažiem mēnešiem, kad raža ir pārdota, zemnieks būs spējīgs šo kredītu atmaksāt. Īstermiņa kredīts parasti tiek piešķirts uz laiku līdz vienam gadam.
  • Turpretī ilgtermiņa kredīta nepieciešamību nosaka pamatkapitāla aprites īpatnības, piemēram, lai uzņēmums gūtu ienākumus ēku un iekārtu izmantošanā, kas pārsniegtu saņemtā kredīta summu, paiet daudz vairāk laika. Tāpēc ilgtermiņa kredītu parasti izsniedz uz ilgāku laiku, piemēram, ar samaksas termiņu līdz 10, 20 gadiem un pat ilgāk."
Atsauce:
Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei / M. Siņicins. - Rīga: Raka 2001, -297 lpp. :il izmantotā literatūra: 99. - 101.lpp.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Banka#Kred.C4.ABts