15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
"Kredīts no latīņu valodas nozīmē crēdere - ticība, uzticēšanās."
 
Bankas, uzņēmums, fiziska persona var uzticēt jums savu naudu vai preci cerībā, ka nākotnē atdosiet aizņemto naudu vai samaksāsiet par precēm.
Jūs savukārt noguldāt savus brīvos naudas līdzekļus bankā. Veidojas savstarpējas uzticības attiecības - ja šādas savstarpējas uzticības nav, tad kredīta iegūšanas iespējas ir niecīgas.
 
Bankas, aizdodot naudu, dažkārt prasa pretī ķīlu vai galvojumu utt., taču tas viss palielina uzņēmējdarbības izmaksas.
Svarīgi!
Kreditors - tas, kurš aizdod naudu.
Debitors - tas, kurš aizņemas naudu.
 
Procenti - atlīdzība, ko vēlas saņemt kreditors par to, ka viņš ir aizdevis naudu debitoram.
Ir divu veidu kredītprocenti - vienkāršie un saliktie.
 
Vienkāršie procenti
"Ja kredīts ņemts uz vienkāršiem procentiem, tad atmaksājamo summu var aprēķināt pēc šādas formulas:
 
S=K(1+ni)
 
\(S\) - summa, kura kopā ar procentu maksājumiem būs jāatdod
\(K\)- summa, kuru aizņēmās (kredīts)
\(n\) - maksājumu periodu skaits (tie var būt mēneši, gadi)
\(i\) - procentu likme (izteikta decimāldaļskaitlī)"
Piemērs:
Jānis paņēma kredītu no bankas 3000 eiro apmērā uz 3 gadiem ar vienkāršo gada procentu likmi 12%.
Kāda summa būs jāatdod Jānim pēc 3 gadiem?
 
Uzrakstām dotos lielumus:
 
\(K = 3000\)
\(n = 3\)
\(i = 12\% = 0,12\)
 
Uzrakstām formulu, ievietojam dotos lielumus un aprēķinām vērtību, kuru būs jāatdod kopā ar procentiem:
 
S=K(1+ni)S=3000(1+30,12)=3000(1+0,36)=30001,36=4080(eiro)
Aizņemoties kredītu, ir jāapsver, kur to izdevīgāk aizņemties. Izdevīgi ir aizņemties tur, kur ir mazāki kredītprocenti.
Piemērs:
Jānis ar draugu vienojās, ka draugs viņam aizdos 300 eiro uz pusgadu (sešiem mēnešiem), bet ar norunu, ka Jānim būs jāatdod 310 eiro. Banka Jānim piedāvā kredītu ar vienkāršu gada procentu likmi 14%.
Kur Jānim ir izdevīgāk aizņemties?
 
Vispirms jāuzzina tas, ar kādu procenta likmi Jānim aizdeva kredītu viņa draugs. To var izdarīt, izsakot no formulas procentus un aprēķinot tos.
 
S=K(1+ni)S=K+Knii=SKKni=3103003000,5=0,066666,67%
 
Izdevīgāk Jānim ir aizņemties no drauga, jo draugs piedāvā kredītu ar vienkāršo gada procentu likmi 6,67%, tātad lētāk nekā bankā, kas piedāvā kredītu ar gada procentu likmi 14%.
Kredītus var izsniegt ar priekšapmaksu un pēcapmaksu.
  
Ar pēcapmaksu izsniedz visu sākotnējo kredīta summu (piemēram, 300 eiro un 3000 eiro) un tad pēc attiecīgā perioda atgriežot sākotnējo summu ar procentiem (atbilstoši 310 eiro un 4080 eiro).
Piemērs:
Jānis grib paņemt kredītu ar priekšapmaksu, jo zina, ka varēs atdot tikai 2000 eiro un ne vairāk.
Ja kreditors aizdod kredītu uz 12% gadā un uz 2 gadiem, tad gada procentu maksājums būtu:
\(2000= K \cdot (1 + 0,12 \cdot 2)\)
\(K= \ 2000: 1,24\)
\(K\) = \(1612,90\) eiro - summa, kuru aizņēmās (kredīts)
\(2000 - 1612,90 = \ 387,1\) eiro - procenti.
 
Un šādu summu (1612,90 eiro) izsniedz kredītā, bet pēc diviem gadiem būs bankai jāatdod 2000 eiro. 
Saliktie kredītprocenti
"Salikto kredītprocentu summu, kas jāatdod aizņēmuma atmaksas termiņa beigās, aprēķina pēc formulas:
 
S=K(1+i)n
 
\(S\) - summa, kura kopā ar procentu maksājumiem būs jāatdod
\(K\) - summa, kuru aizņēmās (kredīts)
\(n\) - maksājumu periodu skaits (tie var būt mēneši, gadi)
\(i\) - procentu likme (izteikta decimāldaļskaitlī)"
Piemērs:
Ilze paņēma kredītu bankā 3000 eiro uz trim gadiem ar salikto gada procentu likmi 12% . Jāaprēķina, cik daudz Ilzei būs jāatdod bankai pēc trim gadiem!
 
Uzrakstam dotos lielumus:
\(K = 3000\) eiro
\(i = 12\% = 0,12\)
\(n = 3\)
 
Uzrakstam formulu, ievietojam dotos lielumus un aprēķinam summu, kas būs jāatdod bankai pēc trim gadiem:
 
S=K(1+i)nS=3000(1+0,12)3=30001,123=30001,4049=4214,78(eiro)
Salīdzināsim!
Jānis un Ilze aizņēmās vienādu summu uz vienādu laika posmu, tikai atšķīrās tas, ka Jānim bija vienkāršie procenti 12%, bet Ilzei saliktie procenti 12% (skatīt Piemēru 1 un Piemēru 2).
 
Kredīts ar saliktiem procentiem izmaksās dārgāk:

\(4214,78 - 4080 = 134,78\) eiro
 
"Šī starpība veidojas tāpēc, ka, aprēķinot, vienkāršo procentu, tiek ņemta kredīta pamatsumma, bet, aprēķinot salikto procentu, katra nākamā perioda aprēķinos iekļauj arī jau pieskaitītos procentu maksājumus."
 
Lūk, šādi (dati no Piemēra 4):
1. \(3000 \cdot 12\% = 360\) .... tik samaksās par procentiem pirmajā gadā
2. \((3000+360) \cdot 12\% = 403,20\) ..... tik samaksāja procentos otrajā gadā (2. gadā procentus nerēķina vairs no aizdotās summas)
3. \((3000+360+403,20) \cdot 0,12 = 451,58\) ... tik samaksāja procentos trešajā gadā
 
Naudas skolas filmiņā Jānis Komikss skaidro kredīta procentu likmju svārstību cēloņus un sekas un galvenās atšķirības starp fiksētām un mainīgām procentu likmēm.
 
Kredīta formas un kredīta apdrošināšana
  
Komerciālais kredīts
 
"Bieži vien uzņēmumi viens otram piegādā preces un samaksu dažkārt paredz veikt pēc zināma laika. Šajā laikā preču saņēmējs naudu, kas būtu jāmaksā par saņemtajām precēm, var ieguldīt ražošanā, pārstrādāt šīs preces vai izdevīgi tās pārdot un pēc termiņa atdot naudu preču piegādātājam, protams, ar procentiem.
Šie procenti parasti ir zemāki, nekā ņemot kredītu bankā.
Preču piegādātājam ir risks, ka preču saņēmējs var kredītu neatmaksāt, tāpēc līdz samaksas saņemšanai preces paliek piegādātāja īpašumā. Būtībā tā ir komerciālā kredīta apdrošināšana, jo, saskaņā ar Civillikumu, privātīpašumu var atgūt.
 
Baņķieru kredīts
 
Tā ir nauda, kuru banka (kredītiestāde) aizdod juridiskām personām. Apdrošināšanai tiek prasīti pastāvīgi ienākumi, ķīla, galvojums utt.

Patērētāju kredīts
 
Bieži to sauc par preču pirkšanu uz nomu. Daļu preces vērtības pircējs samaksā, preci iegādājoties, bet pārējo summu kredīta veidā var piešķirt uzņēmums vai banka.
Pircējs pakāpeniski atmaksā preces vērtību un procentus.
Kamēr maksājumi nav veikti pilnā apjomā, prece paliek kreditora īpašumā - tā ir apdrošināšana, tāpēc galvojums, ķīla netiek prasīta, un šis kredīta veids varētu būt izdevīgs.
 
Valsts kredīts
 
Arī valstij bieži trūkst naudas. Tad tā izlaiž valsts aizņēmuma obligācijas. Tā 1999. gadā Latvijas valdība divreiz izlaida eiro obligācijas gandrīz 150 miljonu latu (vairāk nekā 200 miljonu eiro) vērtībā.
Bankas un iedzīvotāji varēja pirkt obligācijas, pēc noteikta laika valsts šīs obligācijas atpirka, protams, ar procentiem. Tā valsts aizņemas naudu - kļūst par debitoru - parādnieku, bet bankas un iedzīvotāji kļūst par - kreditoriem.
Šis kredīts tiek uzskatīts par drošu, jo apdrošināts ar visu valsts īpašumu.
 
Hipotekārais kredīts
 
Šo kredītu parasti izsniedz hipotēku banka, un kā ķīla kalpo nekustamais īpašums. Nekustamais īpašums, kas  tiek apgrūtināts ar saistībām (ar kredītu) tiek ierakstīts zemes kadastrā, tā novēršot iespēju tikt izmantotam par ķīlu otrreiz.
Hipotekāro kredītu parasti izsniedz ēku celtniecībai, zemes auglības izmantošanai, nekustamā īpašuma iegādei, kas tiek apdrošināts ar ķīlu."

Līzings
"Līzings ir finanšu pakalpojums, kura rezultātā līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam tiesības izmantot līzinga objektu apmaiņā pret līgumā noteiktajiem maksājumiem."
Līzinga devēji Latvijā saviem klientiem piedāvā visdažādākos līzinga veidus – automašīnu, nekustamā īpašuma, komerctransporta, ražošanas iekārtu, elektropreču un sadzīves tehnikas, kā arī patēriņa preču līzingu. Arī šo objektu finansēšanas veidi var būt dažādi – tiek piedāvāts finanšu, operatīvais un pilna servisa līzings."
 
"Ņemot līzingu, persona samaksā tikai daļu preces vērtības, bet uzreiz iegūst tiesības lietot šo preci.
Kamēr nav veikti visi maksājumi, prece būs līzinga devēja īpašums - tā ir līzinga apdrošināšana. Līzinga procenti parasti ir augstāki par kredīta procentiem."