Brīvā tirdzniecība – tā ir absolūtas valsts neiejaukšanās tirdzniecībā, kuras priekšrocība konkurencē, kas nodrošina ekonomisko progresu, stimulē efektīvāk izmantot resursus, uzlabot produkcijas kvalitāti u.t.t.
Protekcionisms – valsts politika, kura orientēta uz iekšējā tirgus aizsardzību. Nosakot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus, ko dēvē par protekcionisma politiku, tiek ierobežota ārvalstu ražotāju konkurence un aizsargāts savas zemes ražotājs.
"Protekcionismam ir vairāki veidi:
- Nozaru protekcionisms – valsts aizsargā kādu noteiktu nozari.
- Selektīvais protekcionisms – vērsts vai nu pret atsevišķām valstīm, vai atsevišķām precēm (tiek ierobežota preču ievešana no kādas valsts).
- Slēptais protekcionisms – valsts iekšējās ekonomiskās politikas sastāvdaļa.(piemēram, Krievijas valdības lēmums, ka metālu drīkst eksportēt tikai caur Krievijas ostām).
- Protekcionisms ļauj saglabāt ekonomisko diversifikāciju (dažādību), lai valsts nebūtu atkarīga tikai no kāda viena vai pāris produktu ražošanas.
- Monokultūra – arī viens no darba dalīšanas rezultātiem. Valsts ir atkarīga pilnīgi no pasaules tirgus cenas.
Aizsargāt vietējo tirgu ir lietderīgi, ja kāda nozare ir jauna un vāja, un tā ir jāaizsargā, kamēr tā būs konkurētspējīga.
Lai īstenotu protekcionismu, var izmantot dažādus instrumentus:
Lai īstenotu protekcionismu, var izmantot dažādus instrumentus:
- muitas nodevas;
- ārpustarifu instrumentus." 1
Galvenie starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi un to sekas
Muitas tarifi
"Muitas nodoklis - nodoklis, kas noteikts valstī ievedamām un izvedamām precēm.
Muitas tarifi - muitas nodokļa likme, sistematizēts muitas nodokļa apkopojums." 2
Ievedmuitu kādai precei valsts nosaka ar mērķi samazināt šīs preces importu.
Tarifa (ievedmuitas) sekas:
- Paaugstināsies importa preces cena;
- Samazināsies importa preces pieprasītais daudzums;
- Palielināsies iekšzemē saražotais preces daudzums;
- Palielināsies valdības nodokļu ieņēmumi;
Nosakot muitas tarifus, zaudē patērētāji, bet iegūst iekšzemes ražotāji un valdība.
Pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, lielākā ievedmuita 30-40% no preces vērtības ir lauksaimniecības precēm.
Pēc Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā Latvijai nav tiesību aplikt ar tarifiem tās rūpniecības preces, kuras paši neražojam.
Izvedmuitu valsts nosaka tad, ja negrib, lai preci izvestu no valsts.
Kvotas. Licence.
"Kvota ir preču daudzums, ko drīkst ievest valstī vai izvest no valsts."
Kāpēc ir nepieciešamas kvotas, ja ir muitas tarifi? Skaidrojums ir šāds: bieži vien muitas tarifi kā starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi nedarbojas. Visbiezāk tas notiek, ja prece pieprasījums ir neelastīgs. Prece kļūst dārgāka, bet imports nesamazinās, tāpēc ierobežot importu var, nosakot ievedamo preču daudzumu jeb kvotu.
"Licence - atļauja ievest noteiktu preču daudzumu vai ražot noteiktu preci, pakalpojumu." 3
Subsīdijas
"Subsīdijas ir valsts palīdzība, piemaksa kādas preces ražotājiem vai pārdevējiem."
Latvijā visvairāk subsidētā nozare ir lauksaimniecība - labības ražošana, lopu audzēšana.
Subsīdijas saņem arī zemnieki, kuri iegādājas augstražīgu tehniku, uzlabo zemes auglību, veic meliorāciju.
Subsīdijas piešķir valsts no nodokļu iekasētās naudas, taču pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas zemnieki saņem subsīdijas no ES.
Antidempinga pasākumi
"Dempings ir preču pārdošana ārvalstīs par cenām, kas ir zemākas par cenām iekšzemē." 3
Dempings parasti tiek izmantots, lai iespiestos tirgū, izkonkurētu citus ražotājus.
"Dempings tiek novērsts ar tirgus aizsardzību - antidempinga pasākumiem. Preces ražotājam ir jāiesniedz pieteikums Tirgus uzraudzības padomei, un tā, noskaidrojusi situāciju, lemj par antidempinga pasākuma piemērošanu - visbiežāk prece tiek aplikta ar papildus nodokli." 3