Teorija

Tirgus
Tirgus ir mehānisms, kas saved kopā pircējus un pārdevējus un ļauj viņiem vienoties par cenu.
Svarīgi!
Galvenie tirgus dalībnieki ir pircējs un pārdevējs. Katram no viņiem ir atšķirīgi mērķi.
Pārdevēja mērķis ir pārdot preci pēc iespējas dārgāk, bet pircēja mērķis ir nopirkt preci iespējami lētāk.

Tirgus darījumi var notikt tieši, kad klātienē aci pret aci satiekas pircējs un pārdevējs, gan arī netieši - piemēram, veicot pirkumus internetā.

Tirgū pircēji var būt mājsaimniecības, uzņēmumi, valsts.
  • Mājsaimniecības tirgum pārdod ražošanas resursus, bet pērk preces un pakalpojumus;
  • Uzņēmumi tirgū pērk ražošanas resursus, bet pārdod preces un pakalpojumus;
  • Valsts tirgū pērk resursus, preces, pakalpojumus, bet piedāvā sabiedriskās preces.
Pārdevēji var būt mājsaimniecības, uzņēmumi un valsts.
  
  
Tirgus veidi
Tirgus tiek klasificēts pēc vairākām pazīmēm.
 
Tirgus klasifikācija vadoties pēc tā, cik plašu teritoriju aptver tirgus:
  • Vietējais tirgus jeb reģionālais tirgus;
  • Nacionālais tirgus;
  • Starptautiskais tirgus.
Tirgus klasifikācija pēc precēm un pakalpojumiem, kas tiek pārdoti tirgū:
  • Ražošanas resursu tirgus;
  • Patēriņa preču un pakalpojumu tirgus;
  • Nekustamā īpašuma tirgus;
  • Naudas tirgus;
  • Vērtspapīru tirgus;
  • Valūtas tirgus;
  • Darbaspēka tirgus;
  • Informācijas tirgus, u.c.
Tirgus klasifikācija pēc vadošās konkurences veida:
  • Pilnīgās konkurences tirgus;
  • Nepilnīgas konkurences tirgus.
     
Pilnīgas jeb absolūtas konkurences tirgus ir tāds tirgus, kurā ir daudz pircēju un pārdevēju, neviens nevar ietekmēt preces cenu un ir pilnīga informācija par tirgu.

"Absolūtas konkurences pastāvēšanai nepieciešama šādu nosacījumu ievērošana:
  1. Liels daudzums mazu ražošanas uzņēmumu un pircēju, brīva to ieeja tirgū un iziešana no tā;
  2. Materiālo, finanšu, darba u.c. ražošanas faktoru pilnīga mobilitāte ilgtermiņa periodā;
  3. Visu konkurences dalībnieku pilna informētība par tirgus noteikumiem un apstākļiem;
  4. Katra veida preču absolūta vienveidība;
  5. Neviens brīvās konkurences dalībnieks nav tiesīgs ietekmēt lēmumus, kurus pieņem citi dalībnieki.
 
Nepilnīga konkurence tirgū ir, ja:
  1. Nav ievērots kaut vai viens absolūtās konkurences noteikums;
  2. Ja divi vai vairāk pārdevēji ierobežotas cenu kontroles rezultātā konkurē savā starpā par pārdošanu;
  3. Pircēji vai pārdevēji spēj ietekmēt tirgus cenu.
 
Pie nepilnīgas konkurences pieder šādi konkurences veidi: monopols, oligopols, monopolistiskā konkurence."
 
Tirdzniecības organizācija tirgū
Mazumtirdzniecība
  
Ja patērētājam ir nepieciešama prece, viņš dodas uz mazumtirdzniecības veikalu, kas pārdod preces gala patērētājiem. Mazumtirdzniecības veikalos kaulēšanās par cenām nenotiek, jo veikali jau ir noteikuši preces cenas, savstarpēji konkurējot.

Preces mazumtirdzniecības veikali iegādājas no vairumtirdzniecības bāzes. Vairumtirgotāji preces nepārdod atsevišķam patērētājam, bet gan mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

Pēdējā laikā arvien vairāk attīstās lielveikali (Alfa, Rīga Plaza, Galerija Rīga, Domina, Galerija Centrs u.c.), kuros ir plašs preču sortiments. Iepirkšanās ir kļuvusi par ģimenes brīvā laika pavadīšanas veidu, tāpēc pie lielveikaliem būvē kinoteātrus, kafejnīcas un citas izklaides vietas, kur iedzīvotāji var pavadīt nedēļas nogali.
 
Birža
  
"Īpašs tirgus veids ir biržas. Būtībā biržas ir akciju sabiedrības, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu, nekustamo īpašumu.
Tirdzniecība biržā parasti notiek izsoļu veidā, kurās piedalās biržās reģistrēti brokeri. Pirkumi biržās parasti notiek, pašām precēm klāt neesot, tās aizvieto preču paraugi, kvalitātes rādītāji. Darījumi biržās parasti notiek lielos apmēros.
 
Ir vairāki biržu veidi. Piemēram, preču biržā notiek darījumu slēgšana par precēm, vadoties pēc to paraugiem, aprakstiem vai standartiem.
 
Biržas var būt specializētas - tādas pārdod vienu vai dažas preces.
Universālās biržās pārdod dažādas preces.
 
Biržas var uzskatīt par starpniekiem, kur brokeri pircējam palīdz atrast pārdevēju, bet pārdevējam pircēju."
 
Tirdzniecība pa pastu

Uzņēmumi pa pastu izsūta preču katalogus, piemēram "Antilla", "Quelle", "Bonprix" u.c. Pircējs izvēlas preci no kataloga, aizpilda katalogā ievietoto pasūtījuma pieteikumu un nosūta pasūtītājam. Preces tiek piegādātas pa pastu. Samaksa par preci notiek pastā. Ja prece pasūtītāju neapmierina, tad 14 dienu laikā preci var nosūtīt atpakaļ.
 
Tiešā izplatīšana
 
"Daudzi kosmētikas uzņēmumi (Oriflame, Avon) savu produkciju izplata ar aģentu starpniecību. Tā panāk ciešu kontaktu ar pircēju, novērš preces viltošanas iespējas, piedāvā pircējam pilnīgu informāciju un ir arī iespēja "apstrādāt" pircēju, pārliecināt par pirkumu."
  
E-tirdzniecība

Tā ir iespēja veikt pirkumus, neizejot no mājas. Arvien biežāk tiek izmantoti e-tirdzniecības pakalpojumi, jo preces, pērkot internetā, ir lētākas. E-veikali pieņem pircēja pasūtījumu un piegādā preces uz norādīto adresi (dažos interneta veikalos par preces piegādi ir jāpiemaksā).
 
Naudas tirdzniecība
 
Naudas tirdzniecību nodrošina bankas, jo tās pērk naudu. Par nopirkto naudu bankas maksā noteiktu cenu - procentus. Bankas arī cenšas nopirkt naudu pēc iespējas lētāk. Bankām naudu pārdot mājsaimniecības, veicot noguldījumus, Latvijas Banka un citas komercbankas.

"Bankā ierodas naudas pircēji - tie, kam nauda ir nepieciešama. Bankas naudas pirkšana ir kredīta ņemšana. Katram klientam naudas cena (kredītprocenti) var atšķirties."
 
Vērtspapīru tirdzniecība
 
"Vērtspapīru tirdzniecību organizē fondu birža. Fondu birža ir starpnieks, kas saved kopā kāda vērtspapīra pircēju un pārdevēju.

Fondu biržā darbojas tikai licencēti tirgotāji - brokeri.
 
rigas_fondu_birža.bmp
(Rīgas fondu birža)

Vērtspapīru pircējs brokerim dod uzdevumu - cik, kādus vērtspapīrus un par kādu cenu nopirkt.
Vērtspapīru pārdevējs nosaka, cik vērtspapīru un par kādu cenu grib pārdot.

Ja brokeri atrod pircēju un pārdevēju, tad darījums notiek. Brokeris par darījumu saņem komisijas maksu."
 
Valūtas tirdzniecība

Valūtas tirgū tirdzniecība notiek valūtas maiņas punktos, kuri nosaka cenu - par kādu katra valūta tiek iepirkta un par kādu pārdota.
 
"Valūtas kurss - kādas valsts naudas vienības cena, kas izteikta citas valsts naudas vienībās."

Piemēram, 2014. gada 27. augustā pēc Latvijas Bankas valūtas kursa:
1 Krievijas rublis (RUB) maksā 47.684 eiro (EUR).
 
Valūtas pārdošanas cena vienmēr ir dārgāka par iepirkšanas cenu.
 
Latvijas centrālā banka pārdod valūtu, nosaka valūtas maiņas oficiālos kursus un var tos ietekmēt. Ja kādas valūtas pieprasījums pieaug, paaugstinās tās maiņas kurss.
 
Darba tirgus

"Darba tirgū pērk un pārdod darbu. Darbu pērk uzņēmumi, bet pārdod strādājošie. Tirgus ir darba līgumu slēgšana. Likums nosaka, ka darba līgumi ir jāslēdz rakstveidā, divos eksemplāros.
 
Darba cena ir darba samaksa."
 
Dažādās valstīs tiek noteikta minimālā mēneša darba alga - Latvijā 2016. gadā minimālā alga ir 370,00 eiro.
 
Zemes un nekustamā īpašuma tirdzniecība
 
Nekustamais īpašums ir zeme, māja, dzīvoklis, uzņēmuma ēka, biroja telpas.
 
Tirdzniecību ar nekustamo īpašumu var veikt īpašnieks, tomēr bieži tirdzniecību veic specializētie uzņēmumi - nekustamo īpašumu uzņēmumi.
 
Mākleris ir nekustamā īpašuma uzņēmuma pārstāvis, kuram ir pilnīga informācija par pircējiem un pārdevējiem, īpašuma vērtību un cenām.
Mākleri par savu pakalpojumu saņem komisijas maksu. 
 
Atsauce:
Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei / M. Siņicins. - Rīga: Raka 2001. - 297 lpp. :Il izmantotā literatūra 116. - 117. lpp.
Ekonomika / M. Siņicins. - Rīga: Raka 2009. - 370 lpp.:il izmantotā literatūra: 49.-51. lpp.
Konkurences veidi [tiešsaiste]. Pieejams: www.kp.gov.lv/...files/.../konkurence_graudu_nozare.pdf