Teorija

Konkurence
"Konkurence ir sacensība starp komerciālajām organizācijām par lielākas peļņas ieguves iespējām, atņemot tās sāncenšiem. Konkurence regulē preces cenu, lai tā kļūtu pieņemama gan pircējam, gan ražotājam."
 
Sabiedrībai konkurence ir izdevīga, jo:
  1. sekmē preču un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu;
  2. veicina izmaksu samazināšanu un palielina efektivitāti;
  3. sekmē zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanu ražošanā;
  4. konkurence "ietaupa" patērētāju naudu, un šo naudu var izmantot citu preču pirkšanai, labāk apmierināt savas vajadzības vai arī savus brīvos līdzekļus uzkrāt un investēt;
  5. konkurence nodrošina taisnīgumu. Tirgus apbalvo to, kas dod labumu, izdevīgumu sev un citiem, bet soda to, kas cenšas gūt labumu tikai sev vai strādā neefektīvi;
  6. konkurence nodrošina brīvību. Pircējs ir brīvs savā izvēlē. Ražotājs brīvi var noteikt, ko un kā ražot. Uzņēmuma īpašnieks var izvēlēties kvalificētākos strādniekus, bet tikpat brīvi strādnieki var izvēlēties uzņēmumu, kurā strādāt."
 
Tirgus modeļi jeb tirgus struktūras veidi
"Ekonomisti visas daudzveidīgās situācijas tirgū izsaka ar četriem tirgus modeļiem jeb tirgus struktūras veidiem:
  • pilnīgas konkurences tirgus;
  • monopolistiskās konkurences tirgus;
  • oligopols;
  • monopols."
Šos tirgus modeļus jeb tirgus struktūras raksturo vairākas pazīmes:
  • uzņēmumu skaits nozarē;
  • preces veids;
  • uzņēmuma iespēja ietekmēt cenu;
  • iespēja izmantot ārpuscenas konkurences līdzekļus - reklāmu, dažādus tirdzniecības "knifus";
  • iespēja sākt (pārtraukt) ražošanu, t.i. "iekļūt" tirgū un "izkļūt" no tirgus."
 
 
konkurence_tabula1.bmp
 
 
Konkurences veidi

Ekonomikā pastāv šādi konkurences veidi:
  1. Absolūtā (tīrā, pilnīgā) konkurence;
  2. Nepilnīgā konkurence;
  3. Cenu konkurence;
  4. Ārpuscenas konkurence.
konkurence.png

Pilnīga konkurence

Pilnīga konkurence ir sastopama ļoti reti. Ar pilnīgu konkurenci visbiežāk saprot ideālu tirgus modeli, kādu vajadzētu sasniegt.
"Pilnīga konkurence ir situācija, kad tirgū ir daudz neatkarīgu pircēju un pārdevēju; gan pircēji, gan pārdevēji ar brīvi pieņemt lēmumu, brīvi iekļūt un izkļūt no tirgus."
Šim tirgus modelim ir daudz neatkarīgu pārdevēju un pircēju. Preces tiek tirgotas vienveidīgas un viens pats uzņēmums nespēj ietekmēt preces cenu, jo, paaugstinot preces cenu, šo preci pirktu mazāk. Savukārt pazeminot preces cenu, prece tiks pirkta vairāk, taču uzņēmēja ieņēmumi būs mazāki, nekā pārdodot par tirgus cenu. Pilnīgas konkurences apstākļos preces cenu nosaka tirgus - grafiski to attēlo horizontāla pieprasījuma līnija.
 
pieprasijums_pilnigas_konk_tirgu.png
 
 
Pieņemsim, ka par 55 eiro tonnā tiks nopirkts gan 100 tonnu, gan 200 tonnu, gan 300 tonnu miežu. Par 56 eiro tonnā labība netiks pirkta, bet lētāk par 55 eiro tonnā labība netiks piedāvāta.
 
Pilnīgas konkurences tirgū var brīvi iekļūt un izkļūt. Tā kā prece ir vienveidīga, tā atbilst noteiktām kvalitātes prasībām un reklamēt to nav vajadzības.
 
Nepilnīga konkurence

Pie nepilnīgas konkurences tiek piesaistīti sekojoši konkurences veidi: monopolistiskā konkurence, oligopols un monopols.


Monopolistiskā konkurence
Monopolistiskai konkurences struktūrai raksturīgs tas, ka daudzi uzņēmumi ražo vienveidīgu vai nedaudz diferencētu preci, piemēram, kleitas. Visas šīs kleitas ir vienādas, bet uzņēmumi cenšas tās diferencēt.
 
Atsevišķs uzņēmums būtiski nevar ietekmēt cenu, bet to var panākt, nosakot atšķirīgu cenu katras kleitas modelim.
Var samērā viegli iekļūt nozarē, kurā noteicošā ir monopolistiskā konkurence.
 
Monopolistiskas konkurences apstākļos pārdevēji izmanto ārpuscenas faktorus - reklāmu.
 
Oligopols
Oligopolam raksturīgs ir tas, ka ir tikai divi, trīs ražotāji, kas piedāvā līdzīgu vai diferencētu preci, piemēram, mobilo sakaru operatori - TELE2, LMT, Bite.
Uzņēmumi it kā nevar ietekmēt cenu par mobilo sakaru izmantošanu, jo ir jāsacenšas par pircējiem. Tomēr cenu viņi var būtiski ietekmēt, ja vienojas par to. Šo vienošanos var veikt ar mazākām izmaksām, un ieguvēji būtu visi uzņēmumi.
 
Oligopolā ir grūti iekļūt tirgū. Lai sāktu mobilo sakaru ražošanu, vajag iegādāties dārgas un sarežģītas iekārtas. Ir grūti izkļūt no tirgus, jo ko gan darīs ar šīm specifiskajām iekārtām.
 
Ārpuscenas konkurence ir iespējama, ja diferencē preci.
 
Monopols jeb absolūts monopols
"Monopols ir situācija, kurā kāda ražojuma vai pakalpojuma tirgū dominē viens uzņēmums, kas tāpēc var ierobežot konkurenci un uzturēt augstas cenas."
 
Latvijā ir daudz monopolu: elektroenerģijas piegāde - "Latvenergo", gāzes piegāde -  "Latvijas gāze", dzelzceļa pārvadājumi - "Latvijas dzelzceļš"
 
Monopols ražo unikālu preci, kurai nav aizvietotāju. Līdz ar to monopolam ir liela vara tirgū. Tas var ietekmēt preces cenu un piedāvātās preces daudzumu.
 
Monopola preces nevajag reklamēt. Bieži vien monopola uzņēmumi sponsorē kādus pasākumus.
Konkurences metodes
Pēc konkurences metodēm konkurence iedalās cenu konkurencē un ārpuscenu konkurencē.
Cenu konkurence
Pielietojot cenu konkurenci, uzņēmumi maina piedāvāto preču vai pakalpojumu cenas. Uzņēmuma pārdevēji, paaugstinot vai pazeminot preces vai pakalpojuma cenu, virzās pa pieprasījuma līkni uz augšu vai uz leju - šādā gadījumā cenas tiek uzskatītas par elastības tirdzniecības instrumentu, jo ar tām nosacīti viegli var manevrēt dažādu faktoru ietekmē.
 
Cenu konkurencē ir iespēja piedalīties ne tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir līdera pozīcijas, bet arī maziem uzņēmumiem, kuru mērķis ir izdzīvot konkurences apstākļos. Galvenais priekšnoteikums, lai īstenotu veiksmīgu cenu konkurenci, ir patstāvīga ražošanas pilnveidošana un pašizmaksas samazināšana. Ieguvējs ir tas uzņēmējs, kam ir reāla iespēja samazināt ražošanas izmaksas.

Cenu konkurences darbības mehānisms: ražotājfirma nosaka savām precēm cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu.

Konkurenti, kuriem nav iespējas samazināt pašizmaksu, nevar noturēties tirgū un aiziet no tā vai sāk pielietot agresiju.

Situācijā, kad konkurentu spēki ir vienlīdzīgi, biežāk izmanto manevrēšanu ar cenām. Šīs politikas pamatā ir dažādu atlaižu piedāvāšana patērētājiem; slepena preču cenu pazemināšana zem pašizmaksas (dempings); vienādas cenas noteikšana dažādas kvalitātes precēm; dažādas kvalitātes preču cenas tuvināšana. Rezultātā ieguvējs ir pircējs!
 
Ārpuscenu konkurence

Ārpuscenu konkurences gadījumā preces vai pakalpojuma cenai ir maza nozīme. Pirmajā vietā tiek izvirzītas preču īpatnības, unikalitāte, drošums un kvalitāte - šie faktori, nevis cenu pazemināšana, ļauj piesaistīt jaunus patērētājus un uzlabot uzņēmuma konkurētspēju. Izvēloties pareizu cenu veidošanās politiku un cenu veidošanas metodes, uzņēmums var sasniegt daudz labākus rezultātus.

Ārpuscenu konkurencē uzņēmuma potenciālās iespējas ir virzītas noteiktu uzdevumu veikšanai un tām nav graujoša cenu kara rakstura.

 
Atsauce:
Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei / M. Siņicins. - Rīga: Raka 2001. -297 lpp. :il izmantotā literatūra: 119. - 121. lpp.
KAS? KUR? KAD? enciklopēdiskā vārdnīca skolēniem / G. Sēja. - Rīga Zvaigzne ABC - 360 lpp. :il izmantota literatūra: 328. un 330. lpp.
http://media.photobucket.com/image/sport%20competition%20cartoon/rborum/Cartoon-BoxerNegThinking.jpg
Pilnīga un nepilnīga konkurence [tiešsaiste]. Pieejams: www.kp.gov.lv/...files/.../konkurence_graudu_nozare.pdf