Teorija

Lai noteiktu kustības ātrumu, jāizmēra attālums, kuru ķermenis veic noteiktā laikā.
ātrums=ceļšlaiks
Palūdz, lai tavs skolasbiedrs aiziet no viena gaiteņa gala līdz otram! Skaties pulkstenī un nosaki, cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai to izdarītu. Pēc tam abi kopā izmēriet gaiteņa garumu. Ātrums ir laika vienībā veiktais ceļš. Tātad jāizdala gaiteņa garumu ar iešanai patērēto laiku un var noskaidrot, kāds bija iešanas ātrums.
 
Piemēram, ja skolasbiedrs no viena gaiteņa gala līdz otram aizgāja 25 sekundēs, bet gaiteņa garums ir 37,5 metri, tad kustības ātrums ir:
ātrums=37,525=1,5 m/s
 
Ceļš ir attālums, kādu veicis ķermenis.
Ceļu mēra garuma vienībās metros (m). Garākus attālumus mēra kilometros (km), bet īsākus - centimetros (cm) vai milimetros (mm).
1 km = 1000 m
1 m = 100 cm
1 cm = 10 mm
Laiks raksturo procesa norises ilgumu no sākuma līdz beigām.
1 gads = 365 diennaktis
1 diennakts = 24 stundas (h)
1 stunda (h) = 60 minūtes (min)
1 minūte (min) = 60 sekundes (s)
Ātrums ir laika vienībā veiktais ceļš.
Ātrumu mēra metros sekundē (m/s). Ātrumu var mērīt arī kilometros stundā (km/h), kilometros sekundē (km/s), metros stundā (m/h) vai citās situācijai atbilstošās mērvienībās.
 
Lai pārveidotu kustības ātruma mērvienību no km/h uz m/s, skaitli jāreizina ar 1000 (jo vienā kilometrā ir 1000 metri) un jādala ar 3600 (jo vienā stundā ir 3600 sekundes), vai arī uzreiz skaitli jādala ar 3,6:
36 km/h = 36 : 3,6 = 10 m/s
 
Lai pārveidotu kustības ātruma mērvienību no m/s uz km/h, skaitli jāreizina 3600 ar un jādala ar 1000, vai arī uzreiz skaitli jāreizina ar 3,6:
10 m/s = 10 x 3,6 = 36 km/h
 
Atsauce:
Gaigale D. u.c. Dabaszinības 6. klasei. - Rīga, RaKa, 2007. - 50. lpp.