Cik dažādi ir spēki?
Spēka darbības rezultātā ķermenis var izmainīt kustības ātrumu vai savu formu (deformēties):
  
lokomotive.jpg
 
Traktors ar arklu.jpg
Lokomotīve iekustina vagonus
  
  
Arklu velk traktors
  
Preschool_fitness_012.jpg
  
Koks vējā.jpg
Apaļa bumba kļūst plakanāka, kad tai uzsēžas
  
Koki liecas, kad pūš stiprs vējš
  
Spēks raksturo ķermeņa iedarbību uz otru ķermeni.
Spēks ir ķermeņa kustības vai formas maiņas cēlonis.
Kāpēc gaisā pasviesta bumbiņa vienmēr nokrīt zemē? Kāpēc rodas paisums un bēgums? Kāpēc, pārstājot mīt velosipēda pedāļus, tas pēc kāda laika apstājas? Kādēļ ziemā uz ietvēm kaisa smiltis? Uz visiem jautājumiem ir viena atbilde - tā ir dažādu spēku darbība.
 
Spēkiem cilvēki ir piešķīruši dažādus nosaukumus, piemēram, gravitācijas spēku sauc par gravitāciju, bet berzes spēku - par berzi.
Gravitācijas spēks liek visiem ķermeņiem pievilkt vienam otru.
Ikdienā mēs redzam gravitācijas spēka iedarbību, Zemei pievelkot visus uz tās esošos ķermeņus. To sauc arī par smaguma spēku jeb Zemes pievilkšanas spēku.
Berzes spēks rodas, vienam ķermenim pārvietojoties pa otru.
Berze gan kavē kustību, gan veicina to. Berze starp transporta līdzekļa riteņiem, asfaltu un gaisu neļauj tam traukties bezgalīgi ātri. Tomēr, ja starp riteņiem un asfaltu pēkšņi pazustu berze, tad pagriezienā automašīna ieslīdētu grāvī.
  
Ir arī daudzi citi spēki. Magnētiskais spēks velk dzelzs gabalu pie magnēta. Elastības spēks palīdz deformētam ķermenim atkal atgūt iepriekšējo formu.
 
Vēlāk fizikā mācīsies vēl par citiem spēkiem.
  
Cilvēki mācās spēkus izmantot savām vajadzībām. Video (angļu valodā) vari apskatīt, kā var izmantot magnētisko spēku ķermeņu lidošanai (levitēšanai). Varbūt vari pagatavot šādu ierīci?
 
  
Kustība
Ķermeņa kustību var novērot, ja ik pa laikam salīdzina attālumu starp šo ķermeni un citiem ķermeņiem. Dažreiz, sēžot stacijā vilcienā un  skatoties uz blakus esošo vilcienu, grūti saprast, kurš vilciens uzsācis kustēties. Lai to noteiktu, jāpaskatās uz kādu nekustīgu ķermeni - stacijas ēku, soliņu vai cilvēku uz perona.
 
Dažādi ķermeņi kustas ar dažādu ātrumu. Lai noteiktu kustības ātrumu, jāzina kustības laiks un veiktais ceļš.
Laiks raksturo kustības ilgumu no tās sākuma līdz beigām.  Laiku var mērīt sekundēs, minūtēs, stundās, diennaktīs, gados utt.
Ceļš ir attālums, kādu veicis ķermenis. Ceļu mēra garuma vienībās - metri, kilometri utt.
Ātrums ir laika vienībā veiktais ceļš.