Teorija

19432bb.jpg
  
Asinis ir saistaudi, kas sastāv no šķidrās daļas jeb plazmas un formelementiem – dažādiem asins ķermenīšiem. Pie asins ķermenīšiem pieder eritrocīti, leikocīti un trombocīti. Formelementi sastāda aptuveni 45% no kopējā asins tilpuma, savukārt, asins plazma – atlikušos 55%. Asins sastāvdaļas nodrošina dažādu vielu transportu organismā, imunitāti, kā arī atbild par asins recēšanas funkciju.
 
Pieaugušam cilvēkam ir aptuveni 5 litri asiņu. Tas sastāda aptuveni 7,7% no kopējās ķermeņa masas.
  
Animācija par asins sastāvu: Asins sastāvs
 
Asinsķermenīši
Asinsķermenīši jeb formelementi ir eritrocīti jeb sarkanie asinsķermenīši (erythros - sarkans, kytos - šūna), leikocīti jeb baltie asinsķermenīši (leukos - balts) un trombocīti jeb asiņu plātnītes (thrombos) - pika.
 
GR.jpg
Attēlā: eritrocīti

Eritrocīti ir diskveida šūnas ar abpusēji ieliektu virsmu. Tās ir unikālas šūnas, kuru funkcija ir piegādāt katrai organisma šūnai skābekli. Eritrocītu īpašā forma un virsma audos nodrošina gāzu apmaiņu.
 
Nobrieduši eritrocīti ir vienīgās šūnas organismā, kurām nav šūnas kodola. Jaunos eritrocītos kodols ir, bet šūnai nobriestot, tas izzūd. Tādējādi eritrocīts iegūst savu īpatnējo plakano formu, bet tam palielinās arī eritrocīta virsma, kas ļauj piesaistīt lielāku skābekļa daudzumu.
 
Sarkanās asins šūnas veidojas un nobriest sarkanajās kaulu smadzenēs. Vienas sekundes laikā organismā veidojas aptuveni 2,5 miljoni jaunu eritrocītu, lai aizvietotu tos eritrocītus, kas sabrūk aknu un liesas audos. Viena eritrocīta dzīves ilgums ir tikai aptuveni 120 dienas jeb vidēji 4 mēnešus.
 
Katrs eritrocīts satur īpašu olbaltumvielu – hemoglobīnu, kas piešķir asinīm sarkano krāsu. Hemoglobīns plaušās viegli piesaista skābekli, bet audos atbrīvo to, tādējādi nodrošinot šūnas ar skābekli. Audos hemoglobīns, savukārt, piesaista ogļskābo gāzi (CO2) un nogādā to uz plaušām, caur kurām CO2 izdalās ārējā vidē.
 
P2760173-Neutrophil_white_blood_cells,_SEM-SPL.jpg
Attēlā: leikocīti
 
Leikocīti jeb baltās asins šūnas no eritrocītiem atšķiras ar vairākām būtiskām pazīmēm.
  1. Leikocītiem, atšķirībā no eritrocītiem, ir šūnas kodols.
  2. Leikocīti ir lielāki nekā eritrocīti.
  3. Leikocīti ir kustīgas šūnas. Tās spēj izkļūt caur asinsvada sieniņu, nonākt audos, piemēram, iekaisuma gadījumā. Turpretim, eritrocīti nespēj izkļūt no asinsvada, tie pasīvi kustas līdz ar asins straumi.
 
Leikocīti atgādina mazas amēbas, un tie spēj amēbveidīgi pārvietoties, piemēram, leikocīti spēj iziet cauri asinsvadu kapilāru sieniņai, kas sastāv no vienas šūnu kārtas, šīs šūnas it kā atbīdot. Ārpus kapilāriem tie aktīvi virzās uz iekaisuma vietām, bojātiem, iekaisušiem audiem. Tie satur fermentus, kas piedalās organisma bojāto, atmirstošo audu sagremošanā. Cilvēka dzīves laikā organismā ļoti daudz šūnu noveco, atmirst, to vietā veidojas jaunas. Leikocīti novērš organisma piesārņošanos ar šādiem atmirušiem produktiem, kā arī iznīcina organismā iekļuvušos svešķermeņus. Nonācis pie svešā objekta, leikocīts to aptver un cenšas noārdīt. Šajā cīņa leikocīti bieži iet bojā arī paši un kopā ar noārdīto šūnu atliekām veido strutas. Šo leikocītu funkciju — organismā iekļuvušo svešo daļiņu satveršanu sauc par fagocitozi, bet pašu leikocītus — par fagocītiem jeb rijējšūnām.
 
 
activated-platelets-thrombocytes-PU.jpg
Attēlā: trombocīti
 
Trombocītus arī dēvē par asins plātnītēm. Tās veidojas kaulu smadzenēs. Trombocīti nav šūnas, bet gan sīkas citoplazmas piciņas. Trombocītiem raksturīgi, ka:
  • tiem nav šūnas kodola,
  • trombocīti līdzīgi leikocītiem ir spējīgi iziet ārpus asinsvada - nokļūt audos.
 
Vienā kubikmilimetrā ir 130-360 tūkstoši trombocītu. Trombocīti dzīvo aptuveni 9 dienas, pēc tam tie tiek noārdīti aknās un liesā.
 
Trombocītiem ir nozīmīga loma asins recēšanas procesos.
 
Plazma
Plazma ir asins šķidrā daļa, vai asinis bez asins šūnām. Plazma sastāv no:
  • ūdens (90%);
  • olbaltumvielām (7-9%);
  • sāļiem;
  • skābekļa;
  • barības vielām – taukiem, glikozes, aminoskābēm;
  • slāpekļa atkritumvielām – urīnviela un urīnskābe;
  • hormoni;
  • vitamīni..

Asins plazma satur daudz svarīgu barības vielas. Viena no tām ir glikoze – šūnu enerģijas avots.
 
Svarīgi, lai ikviens no asins plazmas komponentiem būtu pietiekošā daudzumā. Ikviena novirze no normas izraisa būtiskas izmaiņas organismā, slimības.
 
Asins funkcijas
Asinis organismā veic daudz nozīmīgu funkciju:
  • transportē skābekli un ogļskābo gāzi,
  • transportē barības vielas, hormonus un vitamīnus,
  • asinīs veidojas antivielas, kas nodrošina organisma aizsardzību,
  • nodrošina asins reci,
  • ar asiņu palīdzību no organisma tiek izvadīti vielmaiņas gala produkti.
 
Atsauce:
Attēli no http://www.jonbarron.org/heart-health/anatomy-blood-water-immune-system
http://www.123rf.com/photo_3200861_blood-parts.html
http://www.sciencephoto.com/media/305849/enlarge
http://www.doctorramey.com/diagnostic-and-therapeutic/attachment/white_blood_cells/
http://www.thrombosisadviser.com/en/image.php?category=haemostasis&image=activated-platelets-thrombocytes