Teorija

Ja cilvēks ir zaudējis daudz asiņu vai, ja ir notikusi asins saindēšanās, rodas nepieciešamība pārliet asinis. Asinis bieži pārlej arī operāciju laikā. Nedrīkst pārliet jebkura cilvēka asinis, tāpēc pirms pārliešanas ir jānosaka asins grupa. Ir jāveic asins analīze gan asins devējam - donoram, gan asins saņēmējam - recipientam.
 
Cilvēks piedzimst ar noteiktu asins grupu, kas visu mūžu paliek nemainīga. Ir 4 asins grupas - 0, A, B, AB.
 
Uz eritrocītu virsmas ir īpašas vielas antigēni, kas kombinējoties ar plazmā esošajām antivielām (aglutinīniem) var izsaukt asiņu salipšanu jeb aglutināciju. Normāli cilvēka asins plazmā nav antivielu pret paša eritrocītu antigēniem. Asins grupu nosaukumi ir veidoti pēc antigēnu esamības eritrocītos, piemēram 0 grupas asiņu eritrocītos vispār nav antigēnu, A grupas asiņu eritrocītos ir antigēns A, B grupas asinīs ir antigēns B, bet AB grupas asiņu eritrocītos ir antigēni AB.
 
Ja pārlej neatbilstošas grupas asinis, antigēns sastop savu antivielu un notiek aglutinācija. Ja asinīs notiek aglutinācija, tad eritrocīti salīp piciņās, aizsprosto asinsvadus un cilvēks mirst.
 
imagesCA7XV823.jpg
Redzam, ka 0 grupas paraugos nav notikusi aglutinācija, jo 0 grupas asiņu eritrocītos nav antigēnu.
 
Attēlā ir redzama asins grupu noteikšana ar speciālu serumu palīdzību. Uz laboratorijas plates ir iedobumi asins pilieniem, kuriem pievieno 4 dažādu asins grupu antivielas. Paraugos, uz kuriem ir redzami punktiņi, ir notikusi aglutinācija.
 
Agrāk pārliešanai izmantoja jebkuras asinis, kas nerada aglutināciju, bet mūsdienās pārlej tādas pašas grupas asinis, kādas ir recipientam (asins saņēmējam). Bieži pārlej tikai atsevišķas asins sastāvdaļas, piemēram, eritrocītus.
 
imagesCA8XSQ61.jpg
Attēlā: Rhesus macaca
 
Rēzus piederību austriešu zinātnieki K. Landšteiners un A. Vīners vispirms atklāja pērtiķīšu Rhesus macaca asinīs un tikai pēc tam cilvēku asinīs.
 
Pārlejot asinis, ir jāņem vērā arī rēzus (RH) saderība. To nosaka rēzus antigēni, kas atrodas uz eritrocītiem. Eiropā rēzus antigēni ir sastopami apmēram 85% iedzīvotāju asinīs. Šos cilvēkus sauc par rēzus pozitīviem. Tos 15 % cilvēku, kuru eritrocītos nav rēzus antigēnu, sauc par rēzus negatīviem. Ja rēzus negatīvam cilvēkam pārlej rēzus pozitīva cilvēka asinis, viņa organismā vairāku mēnešu laikā izveidojas antivielas pret šo antigēnu un rodas sarežģījumi.
 
blood-donation.jpg
Donori var nodot asinis Valsts Asinsdonoru centrā un lielākajās slimnīcās
 
bloedzak.jpg
Donoru asinis uzglabā īpašos maisiņos, uz kuriem norāda asins grupu.
 
Kļūt par asins donoru var jebkurš vesels cilvēks no 18  - 65 gadu vecumam.
 
Atsauce:
Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei./ Maruta Kusiņa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 200 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 25.lpp
Attēli no http://www.ventspils.lv/lat/pilseta/9273-akuti-nepieciesami-asins-donori
http://www.pharmalabel.nl/en/bloedzak.html
http://www.nundafoto.net/gallery/photo/226-macaque-rhesus-macaca-mulatta
http://health-and-medicine.daya-bg.com/