Teorija

Ieelpojamā gaisā ir aptuveni 21% skābekļa, 0,03 % ogļskābās gāzes un 78% slāpekļa. Izelpojamā gaisā ir tikai 16 % skābekļa, 4 % ogļskābās gāzes. Slāpekļa daudzums ir nemainīgs, jo organismā ar to nekādas pārvērtības nenotiek.
 
Pēc fizikālās parādības difūzijas likumiem vielas pārvietojas no vietas, kur to koncentrācija ir augstāka uz vietu, kur koncentrācija ir zemāka, cenšoties izlīdzināt koncentrācijas starpību. Šis fizikas likums ir spēkā arī cilvēka plaušās. 
Svarīgi!
Skābeklis no ieelpotā gaisa caur alveolu sieniņām difundē (pārvietojas zemākās koncentrācijas virzienā) asinīs, bet ogļskābā gāze, gluži pretēji - no asinīm caur alveolu sieniņām - uz ieelpoto gaisu. Šo procesu sauc par gāzu maiņu plaušās.
PUL_gas_exchange_alveolara.gif
Gāzu maiņa plaušās
 
Eritrocītu sastāvā atrodas viela hemoglobīns, kura piesaista un pārnēsā skābekli un daļu no ogļskābās gāzes.
 
Video angļu valodā par gāzu maiņu plaušās: Gāzu maiņa plaušās
Svarīgi!
Audu kapilāros arī notiek gāzu maiņa difūzijas ceļā. Skābeklis no asinsvadiem difundē uz apkārtējiem audiem, bet ogļskābā gāze no audiem pārvietojas uz asinsvadiem. Šo procesu sauc par gāzu maiņu audos.
Kur audos rodas ogļskābā gāze? Skābekli šūnas izmanto enerģijas ieguvei un organisko vielu oksidēšanai. Oksidējoties organiskajām vielām, tāpat kā sadegot malkai, rodas ogļskābā gāze. Organismam tā nav nepieciešama, tādēļ tiek izvadīta laukā caur plaušām.
 
Animācija par elpošanas norisi: Elpošanas norise
 
Atsauce:
Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei./ Maruta Kusiņa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 200 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 52.-53.lpp
Attēli no http://www.merckmanuals.com/home/lung_and_airway_disorders/biology_of_the_lungs_and_airways