Plaušas ir pasīvs orgāns - tās pašas nespēj ne sarauties, ne izplesties. Elpošanas kustības notiek, pateicoties ribstarpu muskuļiem un diafragmai.
Mierīgā ieelpā cilvēks ieelpo apmēram 0.5 l gaisa un tikpat daudz gaisa arī izelpo.
Viens no cilvēka veselības rādītājiem ir plaušu dzīvības tilpums jeb plaušu vitālā kapacitāte.
Svarīgi!
Plaušu dzīvības tilpums ir gaisa daudzums, ko cilvēks spēj izelpot pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu dzīvības tilpumu mēra ar mērierīci, ko sauc par spirometru. Pūšot elpu spirometra caurulē, ir jālieto deguna aizspiednis.
Cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar sportu un mūziķiem, kas spēlē pūšamos instrumentus, plaušu dzīvības tilpums ir lielāks. Smēķēšana plaušu dzīvības tilpumu samazina.
Jo lielāks plaušu dzīvības tilpums, jo labāk organisms tiek apgādāts ar skābekli. Parasti plaušu dzīvības tilpums vīriešiem ir 4-5 l, bet sievietēm 3-4 l. Pusaudžiem plaušu dzīvības tilpums ir nedaudz mazāks. Elpošanas centrs atrodas galvas smadzeņu apakšējā daļā - iegarenajās smadzenēs. Šis centrs regulē elpošanas biežumu.
Palielinoties ogļskābās gāzes daudzumam asinīs, elpošanas centrā rodas uzbudinājums un notiek ieelpa. Cilvēks var mainīt elpošanas biežumu apzināti, piemēram, uz kādu brīdi aizturēt elpu.
Šķavas un klepus ir iedzimti elpošanas aizsargrefleksi. Ja kāds svešķermenis vai stipra smarža kairina deguna gļotādu, atskan šķaudīšana - ar ātro gaisa plūsmu no deguna tiek izvadīts arī kairinātājs. Ja kaut kas kairina dziļāk esošos elpceļus, rodas klepus.