Teorija

Elpošanas orgānu sistēma
Svarīgi!
Elpošana ir skābekļa uzņemšana un organisko vielu oksidēšana enerģijas iegūšanai. Visiem dzīvajiem organismiem, izņemot daļu baktēriju un parazītu, elpošanai ir nepieciešams skābeklis.
Vienīgie skābekļa ražotāji ir augi. Elpošanas procesā rodas enerģija un atbrīvojas ogļskābā gāze. Elpojot daļa enerģijas uzkrājas rezervē un tiek izmantota tad, kad tā ir vajadzīga. Bez elpošanas cilvēks spēj iztikt tikai dažas minūtes.
 
Image189ss.gif
 
Elpošanas orgānu sistēma sākas ar deguna dobumu., kurā caur abām nāsīm nonāk gaiss. Dobuma sienas ir krokotas un klātas ar plānu gļotādu, kuru, savukārt, izklāj skropstiņepitēlijs. Deguna dobuma sienās ir daudz asinsvadu, tāpēc ieelpotais gaiss tur sasilst, bet mitrā deguna gļotāda gaisu samitrina. Gļotādas skropstiņas palīdz aizturēt ieelpotajā gaisā esošos putekļus un mikroorganismus.
 
Rīkle ir gan elpošanas, gan gremošanas orgānu sistēmas sastāvdaļa. Pa to virzās gan barība, gan ieelpotais gaiss.
 
Balseni veido vairāki skrimšļi, no kuriem lielākais ir kakla priekšpusē sataustāmais vairogskrimslis. Vīriešiem tas ir lielāks kā sievietēm un to sauc par ādamābolu. Kad cilvēks norij ēdiena kumosu vai dzēriena malku, skrimšļa plāksnīte, ko sauc par uzbalseni, noslēdz ieeju balsenē. Ja ēdot sarunājas, uzbalsenis var nepagūt noslēgt ieeju balsenē un cilvēks aizrijas. Balsenē atrodas divas balssaites. Gaiss, plūstot laukā no plaušām, iestiepj balssaites. Jo tās ir stiprāk iestieptas, jo augstāka skaņa rodas. Vīriešiem balssaites ir par dažiem mm garākas kā sievietēm, tāpēc viņiem balss ir zemāka. Zēniem pusaudža vecumā balss saites strauji mainās, tāpēc notiek ,,balss lūzums".
 
Elpvads jeb traheja ir veidots no skrimšļa pusgredzeniem. Elpvada aizmugurējo daļu veido saistaudu plēve. Mugurpusē , blakus elpvadam, ir barības vads. Ja cilvēks rij lielu kumosu, barības vads nedaudz ieliec elpvada sienu.
 
Elpvadu, tāpat kā deguna dobumu, klāj skropstiņepitēlijs. Skropstiņas virza putekļus un baktērijas laukā no elpceļiem. Smēķētājiem elpvada skropstiņas nespēj normāli darboties, jo tabakas dūmos esošās vielas paralizē to darbību. Tāpēc smēķētāju plaušās uzkrājas kaitīgas vielas un viņus bieži moka nepatīkams klepus.
 
hutchings-ralph-resin-cast-of-lungs-bronchi-only-anterior-view.jpg
Elpvads sadalās divos bronhos. Katrs bronhs ieiet savā plaušā, kur sadalās sīkos bronhos, veidojot bronhu ,,koku" . Arī bronhi nekad nesaplok, jo tie ir veidoti no skrimšļa pusgredzeniem.
 
emphysema-lung.jpg
Plaušas sastāv no daudziem sīki zarotiem bronhu zariem - bronhiolām, kuras veido bronhu koku. Vissīkāko bronhiolu galos ir mazi plaušu pūslīši - alveolas.
 
Plaušas ir pāra orgāns. Tās aizsargā krūškurvis. Kreisajai plaušai ir divas daivas, bet labajai - trīs daivas. Ap plaušām ir plēve, ko sauc par plaušu pleiru. Alveolās atrodas gaiss, bet to mitrajās un plānajās sienās ir daudz sīku asinsvadu. Tā kā plaušas vienmēr ir mitras, caur tām cilvēks kopā ar izelpoto gaisu zaudē arī ūdeni. Alveolas ievērojami palielina plaušu kopējo virsmu. Tā ir apmēram 80 - 120 kvadrātmetru liela, tāpēc ir iespējama laba gāzu apmaiņa starp alveolās esošo gaisu un asinīm, kas plūst plaušu kapilāros. Kopā ar izelpojamo gaisu no plaušām izdalās ūdens. Tas palīdz dzesēt plaušas un asinis. Tātad plaušas piedalās organisma temperatūras regulācijā - termoregulācijā.
 
Atsauce:
Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei./ Maruta Kusiņa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 200 lpp.:il. - izmantotā literatūra:50.-51.lpp
Attēli no http://legacy.owensboro.kctcs.edu/gcaplan/anat2/notes/APIINotes4%20respiratory%20anatomy.htm
http://fourthingsabout.blogspot.com/2011_10_01_archive.html
http://www.allposters.it/-sp/Resin-Cast-of-Lungs-Bronchi-Only-Anterior-View-Posters_i6010442_.htm