Teorija

Visu dzīvo organismu uzbūves pamatvienība ir šūna. Tā ir organisma sīkākā daļa, kas spēj darboties patstāvīgi un kam piemīt visas dzīvības pazīmes.
 
P2092716.png
 
Apelsīna vai greipfrūta mīkstuma šūnas var novērot ar neapbruņotu aci vai izmantojot lupu. Vairums šūnu ir tik mazas, ka tās var saskatīt tikai mikroskopā. To, ka dzīvie organismi sastāv no šūnām, zinātnieki atklāja jau 17. gadsimtā.
 
34.png
 
Ir zināmi patstāvīgi eksistējoši organismi, kas sastāv no 1 šūnas, piemēram, vienšūnas organismi ir daļa zaļaļģu.
 
Augu šūnas uzbūve:
rtrr.png
 
Kodols - pati svarīgākā šūnas sastāvdaļa. Kodols atbild par visiem procesiem, kas notiek šūnā. Kodols satur iedzimtības informāciju par to, kāda būs jaunā šūna, kura izveidosies šūnu vairošanās procesā.
 
Citoplazma ir bezkrāsaina, staipīga, pusšķidra viela, kas piepilda šūnu. Citoplazmā atrodas visas pārējās šūnas daļas.
  
Šūnapvalks sedz šūnu no ārpuses, aizsargā šūnu un piešķir tai noteiktu formu.
 
Membrāna - plāna puscaurlaidīga plēvīte, kas atrodas zem šūnapvalka un atbild par dažādu vielu iekļūšanu šūnā un izkļūšanu no tās.
 
Šūnā atrodas mazas sastāvdaļas, kuras sauc par plastīdām. Plastīdas var būt bezkrāsainas un krāsainas. Zaļās plastīdas sauc par hloroplastiem, hloroplastos notiek fotosintēzes process.
 
Vakuolas ir pūslīši, kuros uzkrājas šūnsula ar šūnā veidotajām vielām. Jo vecāka šūna, jo lielākas ir tās vakuolas.
 
Atsauce:
Bioloģija 7. klasei.Ērika Nagle, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2011.- 176lpp.:il. - izmantotā literatūra :16.-17. lpp.
Attēli no:
Greipfrūts: http://3.bp.blogspot.com/-XHVLzNhVR-0/UwKplxzHUwI/AAAAAAAAGR4/Vg9O6mm_1V4/s1600/P2092716.jpg
Hlorella: http://botany.natur.cuni.cz/algo/images/determin/chlvulgaris.jpg
Auga šūna: http://www.wilson.wnyric.org/t/kmcintosh/wilson%20folder/wilson/images.html/imagesa5/plant%20cell