Teorija

Katrs organisms, ko mēs redzam savā apkārtnē, bioloģijā tiek dēvēts par indivīdu.
Indivīds ir dažādu dzīvības formu (augi, dzīvnieki, sēnes) pamatvienība. Piemēram, ozols, kas aug parkā. Arī katrs cilvēks ir indivīds.
Katram indivīdam piemīt savas individuālas īpašības. Tomēr daudzi indivīdi ir savstarpēji līdzīgi, piem., visi kaķi. Tos nekad nevar sajaukt ar, piemēram, suņiem. Tie atšķiras tāpēc, ka pieder dažādām sugām.
Suga ir indivīdu kopa, kam ir līdzīga uzbūve un kas spēj savā starpā vairoties, dodot auglīgus pēcnācējus.
2.png
Indivīds suns Roko
 
woof_2761440b.jpg
Suga Mājas suns
 
pp.png
Indivīds pienene
 
ppp.png
Suga Dziedniecības pienene
 
Dažādas sugas pēc līdzīga dzīves veida, barošanās un dzīves vides var apvienot lielākās grupās.
Nepieciešamība iedalīt dzīvās būtnes dažādās grupās jeb sistematizēt, radās jau senatnē. Tā sāka veidoties zinātnes nozare, ko nosauca par sistemātiku. Tās pamatlicējs ir zviedru dabas pētnieks Kārlis Linnejs.
 
Dažādos laika periodos dažādi zinātnieki ir atšķirīgi iedalījuši dzīvas būtnes. Pagaidām mums ir jāprot atšķirt organismu grupas:
  1. Augi;
  2. Dzīvnieki;
  3. Sēnes(tai skaitā ķērpji);
  4. Vienšūņi - mikroskopiski, kustīgi organismi, kas sastāv no 1 šūnas;
  5. Baktērijas - mikroskopiski organismi, kuru šūnas ir primitīvi būvētas.
 
Atsauce:
Bioloģija 7. klasei.Ērika Nagle, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2011.- 176lpp.:il. - izmantotā literatūra :13.lpp.
Attēli no: http://www.funchap.com/wp-content/uploads/2014/05/pictures-of-dogs.jpg
http://i.telegraph.co.uk/multimedia/archive/02761/woof_2761440b.jpg
http://augi.ucoz.lv/_ld/1/63165443.jpg
http://www.redzet.lv/images/large/1/10/A-334-12.jpg