Teorija

Cilvēka gremošanas orgāni ir piemēroti daudzveidīgas barības sagremošanai. Mutes dobumā notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas ķīmiskā šķelšana. Uz barību iedarbojas pirmā gremošanas sula - siekalas. Mutes dobumā atveras siekalu dziedzeru izvadkanāli. Cilvēka siekalās esošais enzīms amilāze šķeļ ogļhidrātus. Enzīms lizozīms iznīcina mikroorganismus. Gļotviela mucīns salipina barību.
 
ITB_12_02_06.jpg
 
Ar mēles palīdzību barība tiek nogādāta rīklē, kur sākas barības vads un elpceļi. Barības vada gļotādas dziedzeri izdala sekrētu, kurš veicina barības piciņu slīdēšanu. Saraujoties barības vada gludajai muskulatūrai, barība nonāk kuņģī.

Kuņģa sula satur enzīmu pepsīnu un sālsskābi. Pepsīns šķeļ olbaltumvielas. Sālsskābe rada pepsīnam nepieciešamo skābo vidi (pH=2) un uzbriedina olbaltumvielas, veicinot to šķelšanu. Sālsskābe iznīcina arī daudzus ar barību norītus mikroorganismus. Kuņģa gļotādas dziedzeri izdala gļotas, kas pasargā kuņģa audus no pepsīna un sālsskābes iedarbības.
 
Kuņģa muskulatūras kustības veicina barības pārvietošanos uz divpadsmitpirkstu zarnu, kurā ieplūst aizkuņģa dziedzera un žults sula.

Aizkuņģa dziedzera sula neitralizē kuņģa radīto skābo vidi, padarot to viegli sārmainu. Aizkuņģa dziedzera amilāze turpina šķelt cieti. Ogļhidrātu šķelšanas galaprodukts ir glikoze, kas uzsūcas asinīs tievajā zarnā. Līdzīgi kā kuņģī pepsīns, aizkuņģa dziedzera tripsīns turpina šķelt olbaltumvielas.
 
Aizkuņģa dziedzera sula satur arī enzīmu peptidāzi, kurš olbaltumvielu šķeļproduktus sadala līdz aminoskābēm, kuras uzsūcas asinīs tievajā zarnā.
 
Divpadsmit pirkstu zarnā sākas tauku šķelšanās. Tauki barības masā veido pilienus un gremošanas enzīmiem ir grūti piekļūt visām tauku molekulām. Pilienus mazākā pilītēs sadala žults. Žults veidojas aknās, bet uzkrājas žultspūslī. Emulģētos taukus šķeļ aizkuņģa dziedzera enzīms lipāze. Tauku šķelšanās galaprodukti ir taukskābes un glicerīns, kas uzsūcas asinīs tievajā zarnā.
 
imagfyues.jpeg
Attēlā: tievās zarnas bārkstiņas
 
No divpadsmit pirkstu zarnas barības masa pārvietojas tālāk pa tievo zarnu. Tievās zarnas sienas dziedzeršūnas izdala zarnu sulu. Tā ir sārmaina un satur daudz enzīmu, kuri pabeidz barības vielu sašķelšanu.

Tievajā zarnā notiek barības vielu uzsūkšanās. Ūdens un barības vielu uzsūkšanos veicina zarnu bārkstiņas, kuras palielina tievās zarnas virsmu. Vielu uzsūkšanās notiek gan difūzijas, gan aktīvās pārneses veidā. Caur gļotādas bārkstiņām barības vielas nonāk asinīs vai limfā.
 
Glikoze un aminoskābes nonāk asinsvadu kapilāros un tiek aiznesti uz aknu vārtu vēnu un tālāk uz aknām. Aknu šūnas absorbē un neitralizē kaitīgās vielas, kas radušās zarnās vai uzņemtas ar uzturu. Aknu vārtu vēnas asinīs ir lielāka glikozes koncentrācija nekā citos asinsvados plūstošajās asinīs, jo aknu šūnas no glikozes sintezē un uzkrāj rezerves ogļhidrātu glikogēnu. Aknām ir svarīga nozīme organisma vielmaiņas procesos, jo tajās notiek organisko vielu pārveidošana no viena veida citā. Piemēram, no taukskābēm sintezē holesterīnu vai lipoproteīnus.
 
Tauku šķelšanās produkti - taukskābes un glicerīns - uzsūcas limfā un nonāk lielā asinsrites loka vēnās.
 
Tievā zarna pāriet resnajā zarnā. Resnās zarnas sākumdaļai ir maisveida izaugums - aklās zarnas piedēklis apendikss. Šajā izaugumā var rasties aklās zarnas iekaisums jeb apendicīts, kad ir jāveic operācija, jo, pretējā gadījumā piedēklis var plīst un izraisīt smagas sekas - resnajā zarnā nonāk nesagremotās barības vielas. Ūdens un sāļi uzsūcas, bet no nesagremotajām barības atliekām veidojas fekāliju masa. Resnajā zarnā dzīvo mikroorganismi, kas sintezē organismam nepieciešamos vitamīnus. Zarnu nūjiņas sintezē K vitamīnu un vairākus B grupas vitamīnus, kurus izmanto organisms. Lietojot antibiotikas, aiziet bojā ne tikai patogēnās baktērijas, bet arī normālā zarnu mikroflora - cilvēkam nepieciešamie mikroorganismi. Tādēļ, lai atjaunotu zarnu mikrofloru pēc antibiotiku lietošanas, uzturā vajadzētu lietot jogurtu vai biolakto.
 
Nesagremotās uztura atliekas uzkrājas resnās zarnas beigu daļā - taisnajā zarnā un caur anālo atveri tiek izvadītas no organisma.
Atsauce:
 
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=210.html
Bioloģija vidusskolai/Ērika Nagle. - Lielvārds, 2008.- 392 lpp.:il. - izmantotā literatūra :89. - 92.lpp.
Bioloģija vidusskolai 4. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :96. - 98.lpp.
elizabethjimenez.glogster.com
home.roadrunner.com
animalhealthcare.com
sciencephoto.com