Vairumam dzīvnieku ir raksturīga dobumgremošana. Viņiem organismā ir izveidojusies telpa, kurā enzīmi sašķeļ uzņemto barību. Lielākajai daļai dzīvnieku tas ir gremošanas trakts.
Nepilnīgam gremošanas traktam ir tikai viena atvere, ko sauc par muti. Pilnīgam gremošanas traktam ir divas atveres - mute un ānuss.
Attēlā: Zarndobumaiņiem, piem., hidrai, ir tikai mutes atvere.
Attēlā: Plakantārpam planārijai ir cauruļveida rīkle ar mutes atveri. Caur to izvada arī nesagremotās barības vielas.
Attēlā: Posmtārpam sliekai ir pilnīgs gremošanas trakts - gan mutes atvere, gan ānuss.
Dzīvnieku gremošanas trakts ir pielāgots viņu barošanās veidam - barības satveršanai, sasmalcināšanai, sagremošanas īpatnībām. Atkarībā no barības satveršanas veida, mute var būt vienkārša atvere, piemēram, sliekai, vai arī atvere ar pielāgojumiem, piemēram, dēlei mutē ir mazi zobiņi. Daudzveidīgi mutes orgāni ir posmkājiem, jo tie barojas ar daudzveidīgu barību.
 Vabolēm ir grauzējtipa mutes orgāni. |  Tauriņam ir sūcējtipa mutes orgāni. |
 Odam ir dūrējtipa mutes orgāni. |  Bitei ir lacējtipa mutes orgāni. |
 Zirnekļiem pie mutes ir heliceras, ar kurām ievada gremošanas enzīmus upura ķermenī. |  Posmkāju mutes orgānu daudzveidība karikatūrā. |
Mugurkaulnieku mutes dobumu veido kaula skelets - žokļi, kuros ir zobi. Putniem zobu nav.
 Zivis barību tikai satver, bet nesasmalcina, tāpēc to zobiem ir koniska forma. |  Plātņvaļiem pie augšžokļa ir piestiprinātas ragvielas plāksnītes, caur kurām tie filtrē barību. |  Rāpuļiem, piem. odzei, ir indeszobi, kuros atveras indes dziedzeru izvadkanāli. |
Sauszemes zīdītājiem ir formas ziņā atšķirīgi zobi. Zālēdājiem ir labi attīstīti dzerokļi, grauzējiem - priekšzobi, bet plēsējiem ir attīstīti ilkņi.
Mugurkaulniekiem mutes dobumā ir mēle, kas piedalās ēdiena pārvietošanā, skaņu radīšanā un garšas uztveršanā.
 Govs ar mēli plūc zāli. |  Dzenis ar mēli izvelk kāpurus no dobuma. |
 Skudrulācis ar lipīgo mēli savāc kukaiņus. |  Čūskām un ķirzakām mēle ir taustes orgāns. |
No mutes barība nonāk barības vadā. Daļai dzīvnieku, piem., putniem, barības vadā ir paplašinājums - guza, kurā uzkrājas barība. Plēsīgajiem putniem guzā īslaicīgi uzkrājas nesagremotās barības atliekas, ko viņi atrij.
Vairumam dzīvnieku ir viendaļīgs kuņģis, bet atsevišķiem mugurkaulniekiem, piemēram, putniem divdaļīgs: muskuļkuņģis, kur notiek barības saberšana un dziedzerkuņģis, kurā izdalās gremošanas sula.
Atgremotājiem kuņģa uzbūve ļauj barību sakošļāt divreiz. Latvijā atgremotāji ir aļņi, staltbrieži, stirnas, govis, aitas, kazas. Kad atgremotāji barību norij pirmo reizi, tā nokļūst pirmajos divos kuņģa nodalījumos - spureklī un aceknī, kur to sadala mikroorganismi. Tad barība tiek atrīta atpakaļ mutes dobumā un dzīvnieks košļā barību vēlreiz - notiek atgremošana. Pēc tam norītā barība nonāk trešajā un ceturtajā kuņģa nodalījumā - grāmatniekā un glumeniekā, kur to sašķeļ kuņģa sulas enzīmi.
Tiem zālēdājiem, kuri nav atgremotāji, bet ēd grūti sagremojamu barību, ir labi attīstīta aklā zarna, kurā notiek barības šķelšana mikroorganismu ietekmē.