Katrs vīrusu veids iekļūst noteikta saimnieka šūnās.
Vīrusi izraisa tomātu lapu un augļu plankumainību.
Tulpju selekcijā izmanto vīrusus, kuri izraisa tulpju ziedu daudzkrāsainību.
Cilvēkam vīrusi izraisa daudzas slimības, piemēram, masalas, vējbakas, herpi, kārpas, ,,cūciņas" , bērnu trieku, gripu, AIDS, trakumsērgu.
Vīrusu iekļūšanu organismā sauc par inficēšanos. Pēc inficēšanās seko slēptais jeb latentais periods, kad vīrusi izplatās organismā un atrod savas saimniekšūnas.
- Vīrusa apvalka olbaltumviela piestiprinās pie saimniekšūnas membrānas receptora.
- Noārdās vīrusa apvalks, tā DNS nonāk citoplazmā.
- Vīrusa DNS iekļūst saimniekšūnas kodolā un ievietojas saimnieka DNS molekulā.
- Tiek pavairota vīrusa DNS.
- Izmantojot saimniekšūnas resursus, sintezējas vīrusa apvalka olbaltumvielas.
- Izveidojas jauni vīrusi, kas pamet saimniekšūnu. Nereti saimniekšūnas darbība tiek traucēta tik lielā mērā, ka tā iet bojā. Tas rada traucējumus organisma darbībā - slimības simptomus.
Ja organisma imūnsistēma nespēj iznīcināt savairojušos vīrusus, slimība var beigties letāli, piem., trakumsērga.
Reizēm latentais periods var ilgt no dažām dienām līdz pat gadiem, piem., herpes infekcijai.
Ne vienmēr pēc saimniekšūnas inficēšanas tā aiziet bojā. Vīrusu DNS izraisa saimniekšūnas mutācijas, kuru dēļ var rasties ļaundabīgi audzēji. Tādus vīrusus sauc par onkogēniem.
Organismā pret vīrusiem darbojas universālas vielas - interferoni. Tos izdala vīrusu inficētās šūnas un tie piesaistās pie neinficētajām šūnām un paaugstina to pretestību.