Teorija

Vīrusi - bezšūnu dzīvības forma
Vīrusus nepieskaita ne pie vienas organismu valsts, jo tiem nepiemīt organismiem raksturīgas pazīmes.
 
Vīrusi ir daudz mazāki par baktērijām. Tie ir 10 - 300 nm (1 mm = 1000 mikrometri = 1000000 nanometri) lieli. Vīrusus var saskatīt tikai elektronu mikroskopā.
 
hiv.jpg
Attēlā ir redzami HIV vīrusi. To izmērs ir aptuveni 120 nm. Tie spēj parazitēt cilvēka asins šūnās T-limfocītos.
 
Vīrusu uzbūve ir ļoti vienkārša. Visiem vīrusiem ir nukleīnskābes molekula (DNS vai RNS) - vīrusa iedzimtības informācija. Nukleīnskābi apņem olbaltumvielu apvalks - kapsīds. Kapsīdu var ietvert vēl ārējais apvalks.
 
virus123.jpg
 
Vīrusus nevar uzskatīt par šūnām, jo tiem nav enerģijas ieguves avota, citoplazmas, organoīdu, plazmatiskās membrānas.
 
Tie vairojas tikai pēc iekļūšanas noteiktās šūnās. Tāpēc vīrusus sauc par obligātiem iekššūnas parazītiem. Ārpus saimniekšūnas vīrusi nespēj ne augt, ne vairoties.
 
Vairums vīrusu nav noturīgi ārējā vidē un ārpus saimnieka organisma ātri iet bojā.
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai 1. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :51.lpp.
Attēli no http://pathmicro.med.sc.edu/lecture/images/hiv_tm_em.jpg
http://md1.csa.com/discoveryguides/avian/images/virus.jpg