Kailsēkļiem nav ziedu un augļu. Gan dzimumšūnas, gan sēklas tiem veidojas čiekuros.
Parastā priede ir Latvijā izplatītākais skujkoks.
Zaru galos attīstās vīrišķie un sievišķie čiekuri. Vīrišķajos čiekuros attīstās putekšņi, kuros veidojas vīrišķās dzimumšūnas. Vējš aiznes putekšņus līdz sievišķajiem čiekuriem. Sievišķajos čiekuros uz sēklzvīņām veidojas sēklaizmetņi, kuros attīstās sievišķās dzimumšūnas. Notiek apaugļošanās un no sievišķajiem čiekuriem attīstās čiekuri ar sēklām. Sēklas izplatās ar vēju. Tām dīgstot, izveidojas jaunas priedes.
Priedes un egles ir vienmājnieki - tām vīrišķie un sievišķie čiekuri atrodas uz viena auga.
Latvijā sastopamie kailsēkļi
Parasto priedi izmanto gan celtniecībā, gan mēbeļu ražošanā.
Parastajai eglei, tāpat kā vairumam kailsēkļu, ir adatveida lapas skujas, ko klāj bieza vaska kārta, kura samazina iztvaikošanu.
Kadiķis ir divmājnieks, kam sievišķie un vīrišķie čiekuri atrodas uz dažādiem augiem. No sievišķajiem čiekuriem veidojas zilas čiekurogas.
Divdaivu ginks ir Latvijā ievests koks. Pasaulē to plaši izmanto medicīnā.