Teorija

licopodio (1).jpg
 
Staipekņi, līdzīgi sūnām, ir vaskulārie augi. Tiem ir ložņājošs stumbrs, no kura paceļas vairāki zari ar sīkām zvīņveida lapām. Vasaras beigās zaru galos veidojas sporangiji, kuros attīstās sporas. Pie substrāta staipekņi piestiprinās ar saknēm.
 
Staipekņi vairojas līdzīgi papardēm. No sporām pēc to izsēšanās veidojas pirmdīglis. Lai tas veiksmīgi attīstītos, ir nepieciešama mikoriza - kopdzīve ar kokiem. Staipekņu attīstība notiek lēni - 10 - 15 gadi, tāpēc visi Latvijā augošie staipekņi ir ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.
 
Staipekņi ir mūžzaļi augi, kuriem stumbrs un lapas saglabājas arī ziemā. Staipekņu sporas (likopodiju) izmanto medicīnā , jo tās labi uzsūc mitrumu, ārstē ādas iekaisumus, izgulējumus.
 
gada.JPG
Gada staipeknis
 
pl.jpg
Parastais plakanstaipeknis
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai 1. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :94.lpp.
Attēli no http://1.bp.blogspot.com/-4KtJxPS5zrs/Ti9nuri7BSI/AAAAAAAAAAo/fee8NqcwhYk/s1600/licopodio+%25281%2529.jpg
http://www.lvportals.lv/wwwraksti/TEMAS/2010/JUNIJS/BILDES_LIELAS/STAIPEKNIS.JPG
http://raksti.daba.lv/referaati/2004/DVainauska/diphasiastrum_complanatumllll.jpg