Teorija

Temperatūra kā abiotiskais faktors
Temperatūra ir viens no nozīmīgākajiem klimatiskajiem parametriem. Tā ietekmē visus enerģētiskos procesus dzīvajās šūnās. No tās ir atkarīgi visi bioķīmiskie procesi organismā. Vairākumam sugu eksistences apstākļi atbilst no 0 līdz 50 °C, bet optimuma zona ir no 15 līdz 30 °C temperatūras intervālam. Taču ir zināmi arī tādi organismi, kuru dzīvība saglabājas temperatūrā, kas tālu pārsniedz minētās robežas. Piemēram, eksperimentāli konstatēts, ka atsevišķu sēņu sugu sporas nezaudē dīgtspēju arī tad, ja tās ilgāku laiku turētas temperatūrā, kas tuva absolūtajai nullei. Savukārt ir aļģu sugas, kas dzīvo karstajos avotos, kur ūdens temperatūra sasniedz 80 °C, bet dziļūdens holotūrijas ar grūtībām spēj izturēt 5 °C temperatūru.
 
Atkarībā no tā, kādās temperatūrās organismi jūtas vislabāk, izšķir: 
 
1. Aukstumu mīlošas (kriofīlas) sugas;

P_-halocryophilus-OR1.jpg
 
Kanādas pašā tālākajā ziemeļu teritorijā - mūžīgajā sasalumā atrada baktēriju Planococcus halocryophilus, kura spēj augt un dalīties līdz pat -15°C zemai temperatūrai, bet palikt aktīva (elpot) līdz pat -25°C. Baktērija, kas tika izdalīta no mūžīgā sasaluma zonā paņemta ledus un iežu parauga, kā zinātnieki uzskata, dzīvo sīkās, ledū esošās sāls šķīduma (18% NaCl) dzīsliņās.
 
2. Siltumu mīlošas (termofilas) sugas
 
katleja-cattleya-storczyk-_5002.jpg
 
Orhidejas katlejas ir siltumu mīloša suga. Tas ir populārs telpaugs, bet savvaļā tās ir izteikti tropu augi.
 
Visi augi un vairums dzīvnieku nespēj savā organismā uzturēt optimālu temperatūru. To ķermeņa temperatūra ir atkarīga no vides siltuma režīma. Aukstajā laikā to dzīvības procesi un
aktivitāte stipri pazeminās.
 
Zīdītājiem un putniem ir izveidojusies spēja efektīvi regulēt organismā siltuma uzņemšanu un atdevi, tāpēc tiem ir pastāvīga, optimāla ķermeņa temperatūra, kas nav atkarīga no apkārtējās vides temperatūras. Šos dzīvniekus sauc par siltasiņu dzīvniekiem (homotermiskie organismi), bet dzīvniekus ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru — par aukstasiņu dzīvniekiem (poikilotermiskie organismi).
zv.jpg
Lauku zvirbuļi ir homotermiski organismi.
 
DSC04038.JPG
Jūras krupis ir poikilotermisks organisms, aukstasiņu abinieks.
 
Homotermiskie organismi ir putni un zīdītāji, poikilotermiskie organismi — mikroorganismi, bezmugurkaulnieki, zivis, abinieki un rāpuļi.
 
pic_147722001183215527.jpg
 
Par speciālu homotermijas paveidu uzskata heterotermiju. Tā ir raksturīga tiem siltasiņu dzīvniekiem, kas nelabvēlīgus apstākļus pavada mazaktīvā stāvoklī. Šajā laikā krasi palēninās vielmaiņa, elpošana, asinsrite un citi procesi, pazeminās arī ķermeņa temperatūra. Izteikts heterotermisks organisms Latvijā ir ezis.
 
Siltasinību nodrošina augsta vielmaiņas intensitāte, tāpēc pastāvīgas ķermeņa temperatūras uzturēšanai dzīvniekiem ir papildus jātērē ļoti daudz enerģijas. Temperatūras regulācijai kalpo arī tādas uzbūves īpatnības kā siltumizolējošie slāņi (dūnu, spalvu, apmatojuma segas), uzkrātie tauki, ķermeņa segas nomaiņa, sviedru dziedzeri u.c.

Aukstasinībai ir savas priekšrocības un trūkumi. Aukstasiņu dzīvnieki var iztikt ar mazāku barības daudzumu nekā siltasiņu dzīvnieki. Tie tā nebaidās no pārkaršanas, taču nespēj dzīvot vietās, kur pastāvīgi ir zema temperatūra. Aukstasiņu dzīvnieku un augu attīstības ilgums ir atkarīgs no ārējiem temperatūras apstākļiem. Dzīvnieku kustīgums pasargā tos no nelabvēlīgiem temperatūras apstākļiem. Dzīvniekiem ir raksturīgas dažādas pielāgošanās uzvedības īpatnības — slēptuvju meklēšana, ligzdu vīšana, alu rakšana, migrācija, pārlidojumi.
 
 
Atsauce:
http://www.llkc.lv/upload_file/400445/Vides_maciba.pdf
http://www.nss.org/adastra/volume14/rothschild.html
http://www.aliens.lv/arpuszemes-saprats/sadalas/astrobiologija/1170-muziga-sasaluma-dzivojosa-bakterija-netiesi-liecina-par-iespejamo-dzivibu-uz-marsa
http://www.swiatkwiatow.pl/foto/katleja-cattleya-storczyk-_5002.jpg
http://pileofphotos.com/pics/pic_147722001183215527.jpg