Teorija

Saules starojums ir galvenais enerģijas avots uz Zemes. Saules radiācijas plūsmu veido stari ar nevienādu viļņu garumu un dažādu bioloģisko iedarbību. Dzīvajiem organismiem visnozīmīgākie ir tie gaismas stari, kas dod vairāk nekā pusi no visas enerģijas, kuru Zeme saņem no Saules. Gaismas stari nodrošina fotosintēzi augos. Zaļie organismi nespēj eksistēt bez gaismas.

Apgaismojuma apstākļi uz Zemes ir dažādi, tādēļ dabiskās izlases gaitā uz Zemes ir radušās augu ekoloģiskās grupas, kas pielāgojušās fotosintezēt dažādas intensitātes apgaismojumā.
 
Atkarībā no prasībām pēc gaismas izšķir:
  1. Gaismu mīlošas sugas - saulmīļus (piemēram, priede)
    Pinus.JPG
     
  2. Ēnu mīlošas sugas - ēnmīļus (piemēram, meža sprigane, kam pietiek ar 5-10% no pilna apgaismojuma)
    m_impatie.jpg
     
  3. Ēnu paciest spējīgas sugas - ēnciešus (piemēram, zaķskābene)
    l127.jpg
 
Daļai augu sugu dzīves laikā prasība pēc gaismas mainās. Piemēram, parastā egle jaunībā ir izteikta ēnciete.
Vairumam dzīvnieku gaisma ir svarīgs orientācijas priekšnoteikums telpā. Tā ietekmē dzīvnieku uzvedību. Spēja saredzēt ir atkarīga no dzīvnieku dzīves veida. Video angļu valodā: Dzīvnieku redze
 
contenkk.bmp
Tām sugām, kuras dzīvo tumsā - augsnē, okeāna dziļumā, alās, redzes orgāni ir reducējušies.
 
jpg_Galago_seneg.jpg
Nakts dzīvniekiem, piemēram, Senegālas galago, ir milzīgas acis.

Dzīvniekus atkarībā no to prasībām pēc gaismas iedala divās grupās:
  1. Fotofīlie (gaismu mīloši) organismi, kuri nevar ilgstoši dzīvot tumsā, jo tad tiem sākas dažādi fizioloģiski traucējumi un dzīvnieki nereti iet bojā; piem., baltā cielava;
  2. Fotofobie (spilgtu gaismu nemīloši) organismi, kas dzīvo alās, augsnē, dziļos ūdeņos vai ir aktīvi tikai naktīs, piem., kurmji.
Organismu reakciju uz dienas garuma izmaiņām sauc par fotoperiodismu.
Mērenajā un subarktiskajā joslā fotoperiodisma ietekmē augi un dzīvnieki savlaicīgi gatavojas bargajam ziemas periodam. Ja fotoperiodisms tiek traucēts, augi pat nosalst. Fotoperiodisma izjaukšana dzīvniekiem ir saistīta ar traucējumiem vairošanās procesā, migrēšanā, utt. Dienas garums ir signālfaktors, kas nosaka bioloģisko procesu virzienu.

Augu un dzīvnieku fotoperiodisma izpēte parādīja, ka organismu reakcija uz gaismu pamatojas nevis vienkārši uz saņemto gaismas daudzumu, bet gan uz noteikta garuma tumsas un gaismas periodu secību diennakts laikā. Organismu reakcija uz dienas un nakts garumu liecina, ka tie spēj mērīt laiku, t.i., tiem ir kaut kāds “bioloģisks pulkstenis”. Šāda spēja piemīt visām dzīvo būtņu sugām, sākot ar vienšūņiem un beidzot ar cilvēku. 
 
 
Atsauce:
Attēli no: http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/5/52/Pinus_sylvestris_Nethybridge.jpg
http://www.dziedava.lv/daba/blontu_pag/m_impatiens_noli_tangere_170712.jpg
http://www.dirtdoctor.com/pics/content_img.2118.img.bmp
http://www.photomazza.com/IMG/jpg_Galago_senegalensis_c_Giuseppe_Mazza.jpg°
http://www.llkc.lv/upload_file/400445/Vides_maciba.pdf