Teorija

Pilsoņu kara rezultātā tika deklarēts ASV valstiskās nedalāmības princips, kas aizliedza štatiem izstāties no valsts. Karš bija sagrāvis Dienvidu štatu saimniecību ar tās tradicionālo plantāciju sistēmu.
Svarīgi!
1863. gadā prezidents A. Linkolns bija pasludinājis verdzības atcelšanu.
Melnādainie vergi nu bija brīvi cilvēki, bet, tā kā 60 – 70 % no viņiem bija analfabēti (balto iedzīvotāju vidū analfabētisms Dienvidu štatos sasniedza aptuveni 20%), pēckara apstākļos tiem bija grūti sākt dzīvi no jauna.
 
GDGDFG.bmp
 
Sagrautas bija arī kādreizējo konfederātu štatu pašvaldības, bet federālās valdības ierēdņus un daudzos ziemeļniekus – laimes meklētājus, kuri traucās uz Dienvidu štatiem, - liela daļa turienes balto iedzīvotāju turpināja uzskatīt par iebraucējiem. Ne prezidents Endrū Džonsons, ne populārais kara laika ziemeļnieku ģenerālis un prezidents J. Grānts nespēja izstrādāt efektīvu Dienvidu reorganizācijas politiku. Viņiem bija jālaipo starp Kongresā labi pārstāvēto  radikālo republikāņu politiku, kas ieteica  izturēties pret Dienvidu štatiem kā pret iekarotu zemi, un mērenāku politiku, kuru izmantojot federālā valdība varētu Dienvidu štatiem palīdzēt integrēties ASV pēckara dzīvē. Ne vien, ne otra puse īsti nezināja, ko iesākt ar atbrīvotajiem vergiem. Lai gan verdzība bija likvidēta, rasu aizspriedumi saglabājās gan Dienvidos, gan Ziemeļos, gan Rietumos. Politika, kas būtu orientēta tikai uz palīdzību melnādainajiem cilvēkiem, nebija pieņemama, jo tā ignorētu pārējo amerikāņu vajadzības.
 
Tā kā federālā valdība parādīja politisko neizlēmību, radikāli noskaņotie baltie dienvidnieki 19. gs. 60. gadu beigās izveidoja organizāciju, kas tika nosaukta par Kukluksklanu. Kukluksklans izveidojās no Tenesī štata Pulaski pilsētā 1866. gadā dibinātās vietējās sabiedriskās organizācijas, kurā uzņēma tikai baltādainos kristiešus.
 
GDFGD.bmp
Kukluksklans
 
Kukluksklana galvenie aktīvisti sākumā bija kādreizējie Dienvidu armijas karavīri, bet ar laiku tā kļuva par galveno organizāciju Dienvidos, kas uzstājās pret melnādainajiem iedzīvotājiem. 1871. gadā ASV valdība ar likumu aizliedza tai darboties. 1915. gadā Kukluksklans atdzima, un 20. gados šī teroristiskā, rasistiskā, antikatoliskā un antikomunistiskā organizācija bija populāra arī ārpus Dienvidu štatiem.
 
Saimniecības un mierlaika dzīves atjaunošanas process Dienvidos tātad bija lēns, bet ar laiku tas izrādījās sekmīgs. Tomēr Dienvidu štatos ikdienā turpinājās visāda veida diskriminācija pret melnādainajiem iedzīvotājiem. Federālā valdība pret to izturējās iecietīgi, jo negribēja radīt iemeslu jaunam pilsoņu karam.
 
Lai gan štati nedrīkstēja izstāties no ūnijas, to lielā pastāvība nebija likvidēta. Efektīvs, visu valstu aptverošs centrālās varas mehānisms vēl arvien atradās veidošanās stadijā.
 
Atsauce:
http://themesinamericanhistory.blogspot.com/2011/02/black-southern-society.html
http://www.martinfrost.ws/htmlfiles/kkk1.html
Autoru kolektīvs "Pasaules vēsture vidusskolai II", Zvaigzne ABC, 2001.