Uzdevums:

1♦
Izlasi Undīnes Adamaites intervijas fragmentu ar valodnieku Andreju Veisbergu!
 
Jums raksturīgs filozofisks miers pret valodas pārmaiņām, bet vai jūs tomēr kaut kas satrauc kā valodnieku, cilvēku, kurš pats lieto valodu?
 
Kad cilvēki runā publiski, viņiem vajadzētu uz sakāmo mazliet koncentrēties. Neesmu pārliecināts, ka vairākums runātāju nav spējīgi saprātīgi izvēlēties un lietot pareizus vārdus. Tā ir nevērība, laiskums. Valoda atspoguļo vispārējas tendences, ko vieni sauc par demokratizāciju, citi – par lumpenizāciju, vēl citi – par tradicionālo normu sabrukumu. Mēs redzam, ka uz operu vasarā cilvēki iet šortos un sandalēs, kas pirms divdesmit gadiem droši vien liktos dīvaini. Tas pats notiek arī runā – redzam, maigi sakot, ļoti plašu spektru. Daudzi vairs nesaprot, kas ir publisks un kas intīms vai paviršs. Mēs nevaram teikt, ka laba latviešu valoda ir zudusi. Eleganta latviešu valoda daudzās situācijās tiek lietota. Valodnieks Jānis Endzelīns XX gadsimta sākumā sacīja – neviens vairs nerunā pareizā latviešu valodā, tikai vecvecmāmiņas, kas nav padevušās grāmatnieku un avīžnieku iespaidam. 20. gados Kārlis Skalbe rakstīja, ka karš ir valodu neglābjami piesārņojis. Pēc Otrā pasaules kara valodnieki apgalvo, ka, lūk, 20. gados – tad nu gan latvieši labi runājuši. Valodu veido cilvēki. Pati tā neko nerada. Vārdnīcās un valodas meistaru darbos redzam fantastiskas valodas iespējas. Lielu daļu jaunvārdu rada tulkotāji, kas, šķiet, ir galvenie mūsu valodas bagātinātāji. Es mazāk uzsvērtu daiļliteratūru, kurā tiek radīti stilistiski izteiksmīgi vārdi, bet tie valodā reti nostiprinās. Tā kā valodas likums nosaka, ka informācijai par produktiem un precēm jābūt latviešu valodā, šeit ir milzīgs lauks, kur cilvēki strādā, rāda savas spējas, gudrību vai muļķību. Varam ieiet kādā preču lielveikalā, pastaigāt gar plauktiem, kas pilni ar dažādiem knibuļiem, – tur visur būs latviešu vārdi. Kādi un vai vienmēr pareizi un veiksmīgi – tas ir cits jautājums. Vienmēr var atrast kādas lakūnas vai leksiskos caurumus. Ja ir vajadzība, tie tiek aizpildīti.
 
Jūsuprāt, tas ir mīts, ka vārdu krājums mūsdienu cilvēkiem ir kļuvis daudz nabadzīgāks, minot argumentu, ka cilvēki mazāk lasa?
 
Nē, nē, mēs lasām un rakstām tik daudz kā nekad. Tikai jautājums – ko mēs lasām un ko rakstām? Domāju, ka abstrakts vidējais latvieša vārdu lietojums varētu būt mazāks, bet augšgala desmit procentos tas noteikti ir augstāks
 
 
Atzīmē precīzāk formulēto šī sarunas fragmenta tematu!
  
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2016/vidussk/12kl_latviesu_valoda.pdf

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: