Lielā depresija ir jēdziens, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vispasaules ekonomisko krīzi, kas aizsākās ASV 1929. gada oktobrī.
Ekonomiskā krīze - preču pārprodukcijas dēļ izveidojas preču uzkrājumi, kurus nav iespējams pārdot, tāpēc sākās naudas vērtības krišanās, bezdarbs, pirktspējas samazināšanās, ražošanas samazināšanās, iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanās.
Pasaules ekonomiskās krīzes cēloņi
1929. gadā lielvalstu rūpnieciskās ražošanas apjoms bija palielinājies par 47% salīdzinot ar 1913. gadu. Vislielākais pieaugums bija ASV - 72%. Strauji attīstījās jaunās rūpniecības nozares – ķīmiskā rūpniecība, automobiļu rūpniecība, elektrotehnikas, sadzīves tehnikas un sintētisko materiālu ražošana.
Svarīgi!
„Zelta divdesmitie” radīja ilūziju par uzplaukuma laikmeta sākumu.
Džons Keinss
Zinātnes sasniegumi un jaunas tehnoloģijas ļāva palielināt ražošanas apjomus. Iedzīvotāju pirktspēja un darba algas netika līdzi. Tika ražots vairāk, kā varēja patērēt.
1919. gadā angļu ekonomists Džons Keinss kritizēja Parīzes miera konferences lēmumus ekonomikas jautājumos. Viņš uzskatīja, ka lielās reparācijas novedīs pie bankrota Vāciju, kā arī satricinās pasaules finanšu sistēmu. Viņš arī kritizēja vairāku valstu valdību neieinteresētību ekonomikas attīstībā.
Krīze Ņujorkas biržā
20. gs. 20. gados miljoniem amerikāņu iesaistījās akciju pirkšanā un pārdošanā fondu biržās. Akcijas pirka, lai vēlāk pārdotu dārgāk. Akciju īpašnieki guva peļņu, jo akciju cenas strauji auga. Cenas krietni pārsniedza to reālo vērtību. Bija skaidrs, ka kaut kad to cena kritīsies. 1929. g. fondu biržu ienākumi sāka kristies. Neviens akcijas nevēlējās pirkt, visi vēlējās tikai pārdot.
Svarīgi!
1929. gada 24. oktobrī (vēsturē šis datums iegājis ar nosaukumu „melnā ceturtdiena”) vienas dienas laikā tika pārdotas 13 milj. akciju, radot 10 miljardus dolāru zaudējumus.
Akciju cenas turpināja kristies.
Pasaules ekonomiskās krīzes simbols - astoņkājis
Analizējot biržas sabrukšanas iemeslus, parasti min liela mēroga spekulācijas ar biržu akcijām. Vismaz miljons amerikāņu regulāri spekulēja ar akcijām, kuru cena, nemitīgi pieaugot, nodrošināja ātru iespēju tikt pie bagātības. Akciju pirkšana uz parādu deva iespēju arī trūcīgajiem spekulēt. Lielie uzņēmumi sadalīja savus īpašumus fiktīvās firmās, tad to akcijas varēja izdevīgi pārdot.
Zaudējuši uzticību finanšu iestādēm, cilvēki centās atbrīvoties no akcijām un izņemt no bankām savus noguldījumus. Tas izraisīja banku bankrotus. Daudzi uzņēmumi vairs nevarēja no bankām dabūt kredītus un bankrotēja. Pieauga bezdarbs. 12,5 milj. cilvēku bija bez darba ASV. Strauji samazinājās pirktspēja, radās pārprodukcija. Pārprodukcija lauksaimniecībā izraisīja pārtikas produktu cenu krišanu par 2/3.
Līdz 1932. g. sākumam akciju cenas bija samazinājušās par vairāk nekā 80%.
Prezidents Herberts Klārks Hūvers uzskatīja, ka valdībai šajā ekonomiskajā krīzē nav jāiejaucas, jo tirgus ekonomika pati visu noregulēs vislabāk. Ievedmuitas paaugstināšana, kas bija domāta ASV ražotāju aizsardzībai – deva citu rezultātu, arī citas valstis palielināja ievedmuitu, un apgrozībā esošās naudas daudzums visā pasaulē samazinājās.
Tad ASV valdība pieņēma lēmumu par sabiedrisko darbu organizēšanu un kredītu izsniegšanu štatiem šīm vajadzībām, tas savukārt iedragāja banku sistēmu, jo bankas nespēja šos kredītus atdot.
Krīzes sekas
Svarīgi!
No ASV krīze pārņēma pasauli, jo īpaši Eiropas lielvalstis, kuras ekonomiski un finansiāli bija atkarīgas no ASV.
ASV vairs nepiešķīra kredītus Eiropas valstīm. Vācija vairs nespēja maksāt reparācijas, bet Francija un Lielbritānija – parādus. Katra valsts centās patstāvīgi pārvarēt krīzi, paaugstinot muitas nodokļus, kas vēl vairāk padziļināja pārprodukcijas problēmu. Rūpnieciskā ražošana samazinājās līdz 20. gs. sākuma līmenim.
ASV bija milzīgs bezdarbs, kā arī daudzu firmu bankrots un mājsaimniecību izputēšana. Depresijas kulminācijas brīdī valstī bija 15 miljoni bezdarbnieku, bet tie, kuriem vēl bija darbs, saņēma daudz mazākas algas. Tādējādi pirktspēja vēl jo vairāk samazinājās.
Daudzi bezdarbnieki tika izlikti no dzīvokļiem īres parādu dēļ un bija spiesti mitināties pašu celtās barakās lielo pilsētu nomalēs, kuras tautā ironiski sauca par “Hūvera villām”(nosauktas ASV prezidenta Herberta Hūvera vārdā). Pieauga neapmierinātība ar pastāvošo kārtību.
Foto, kas kļuva par vienu no Lielās depresijas simboliem
Svarīgi!
Popularitāti ieguva tādi politiskie spēki kā komunisti un labējie (fašisti, nacisti), kuri aicināja gāzt pastāvošās politiskās iekārtas.
Komunisti aicināja uz sociālistisko revolūciju, bet labējie piedāvāja demokrātiju nomainīt ar diktatūru. Tas radīja Eiropas demokrātiskajās valstīs politisko krīzi. Izejas meklējumi no krīzes bija dažādi. Daļa valstu realizēja ekonomiskās reformas un saliedēja visus politiskos spēkus, bet citās tika nodibināti autoritārie un totalitārie režīmi.
Tikai ar 1933. gadu valstis pakāpeniski sāka atgūties no krīzes. Saimniecisko atveseļošanos pārtrauca Otrais pasaules karš.