Teorija

Situācija ASV 1932. gadā
1932. gadā, kad ASV notika kārtējās prezidenta vēlēšanas, ekonomiskā krīze bija sasniegusi maksimumu:
  1. ap 50% rūpniecības jaudu netika izmantotas;
  2. apmēram 13 000 000 cilvēku bija bez darba;
  3. gandrīz trešdaļa no valsts darbspējīgajiem iedzīvotājiem  bija bez sociālajām garantijām;
  4. lauksaimniecībā valdīja pārprodukcija, kas izraisīja fermeru masveida izputēšanu.
Franklins Delano Rūzvelts
1933. gadā par prezidentu tika ievēlēts demokrāts Franklins Delano Rūzvelts.
Franklins Delano Rūzvelts bija ASV trīsdesmit otrais prezidents.
Rūzvelts ir vienīgais ASV prezidents, kas ievēlēts uz vairāk nekā diviem termiņiem.
Viņš šajā amatā bija četrus termiņus (1933-1945). Rūzvelta laikā notika gan vispasaules ekonomiskā krīze (Lielā depresija), gan Otrais pasaules karš.
 
Franklins Delano Rūzvelts apsolīja, ka, kļūstot par prezidentu, sāks realizēt „Jauno kursu” (New Deal, burtiskā tulkojumā no angļu val. - spēļu kāršu pārdalīšana), kas ir plaša ekonomisko un sociālo reformu politika, lai izvestu valsti no krīzes.
Jaunais kurss ir ekonomisku sociālu pasākumu kopums laika posmā no 1933. līdz 1938. gadam, ko ieviesa toreizējais ASV prezidents F.D. Rūzvelts, lai likvidētu Lielās Depresijas sekas ASV.
FDR_in_1933.jpg
Franklins Delano Rūzvelts
 
1933. gada 4. martā Rūzvelts nodeva prezidenta zvērestu.
Svarīgi!
1933. gada 4. marts bija arī diena, kad sabruka ASV banku sistēma.
Lielākās ASV bankas Ņujorkā un Čikāgā nāca klajā ar paziņojumu par maksātnespēju. Rūzvelts slēdza visas bankas un, saņēmis ASV kongresa atbalstu, realizēja banku sistēmu glābšanas programmu – Jaunais kurss. Turpmākajās 100 dienās - rekordīsā laikā, tika pieņemti likumi un reformas, kas veidoja turpmāko "Jaunā kursa" pamatu.
 
Šī programma paredzēja valdības kontroli pār bankām. Daļa banku saņēma finansiālu palīdzību. Valdība pieņēma likumu par garantijām naudas noguldītājiem. Tas radīja uzticēšanās atmosfēru. Pārējās „Jaunā kursa” reformas tika ieviestas līdz 1933. gada jūnijam.
 
1935. gadā tika pieņemts likums par sociālo apdrošināšanu, kas garantēja palīdzību bezdarbniekiem, veciem cilvēkiem, bērniem, atraitnēm un neredzīgajiem. Tas bija pirmais likums ASV vēsturē, kas paredzēja valsts atbalstu trūkumcietējiem.
Lielākajai daļai tautas pielipa prezidenta optimisms.
 
1936. gada prezidenta vēlēšanās atkārtoti tika ievēlēts Rūzvelts.
 
Viņš to uzskatīja par atbalstu „Jaunajam kursam”. Tomēr Jaunā kursa politikai bija arī pretinieki, piemēram, lielo uzņēmumu īpašnieki, kuriem bija jārēķinās ar darba kārtības ierobežojumiem  un arodbiedrību lomas pieaugumu, kā arī daži politiķi.
 
Rūzveltam nācās saskarties ar Augstākās tiesas pretestību, kura nevēlējās atzīt vairākus „Jaunā kursa” likumus. Rūzvelts ierosināja kongresam (Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV) pieņemt likumu, kurš paredzētu, ka prezidents varētu nomainīt Augstākās tiesas tiesnešus, ja tie sasnieguši 70 gadu vecumu un ir nostrādājuši Augstākajā tiesā vismaz 10 gadus. Kongress likumprojektu noraidīja, baidoties piešķirt prezidentam pārāk lielu varu. Tomēr Rūzvelts savu mērķi sasniedza – Augstākā tiesa vairs nevērsās pret „Jaunā kursa” likumiem.
 
Līdz ar „Jauno kursu” valsts sāka regulēt ekonomisko attīstību.
 
Arī trīsdesmitajos gados vēl bija augsts bezdarba līmenis (aptuveni 15% no darbspējīgiem iedzīvotājiem). Tikai Otrais pasaules karš nodrošināja pilnīgu nodarbinātību.
 
Pasākumi krīzes pārvarēšanai
  1. Tika arī pieņemts likums par nacionālās rūpniecības atjaunošanu.
    Svarīgi!
    Galvenais uzdevums bija saglabāt vai palielināt darba algas, lai augtu pirktspēja.
  2. Dolārs tika devalvēts.
    Devalvācija - valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zelta vai citu valūtu kursu.
  3. Tika izveidota Sabiedrisko darbu pārvalde, kas rūpējās par bezdarbnieku iesaistīšanu darbos par 30 dolāriem mēnesī. Šos darbus nereti sauca par „izdomātiem darbiem”, kuri bija dažādi, sākot ar koku stādīšanu, beidzot ar mācīšanu skolās. Gada laikā reālu palīdzību saņēma 28 milj. cilvēku.
  4. Lauksaimniecības pārprodukciju likvidēja, atstājot laukus atmatā. Lauksaimniecībā tika noteiktas kompensācijas fermeriem, kas labprātīgi samazināja ražošanu (cūkas tika apkautas, bet kokvilnas stādījumi iearti zemē). Tas ļāva paaugstināt lauksaimniecības produkciju cenas.
  5. Tika palielinātas arodbiedrības tiesības.
  6. Tika arī pieņemti likumi par sociālo nodrošināšanu bezdarbniekiem, veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem, atraitnēm.
  7. Tika reformēta nodokļu sistēma, apliekot ar nodokļiem lielos ienākumus, mantojumus un dāvinājumus.
Atsauce:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/b8/FDR_in_1933.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunais_kurss
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.