Teorija

Ekspresionisms ir 20. gadsimta mākslas virziens, kurā jūtu izpausmes attēlošana ir svarīgāka par realitāti. Nosaukums radies no franču vārda "ekspression" -"izteiksmīgums", to izmantoja, lai raksturotu franču mākslas izstādi, kurā bija eksponēti Vincenta van Goga, Pola Sezana, Anrī Matisa u.c. darbi. Bet pilnvērtīgu nozīmi šim vārdam piešķīra paši mākslinieki - apvienību "Zilais jātnieks" un "Tilts" biedri, lai raksturotu radniecīgu noskaņu izpausmes un uzskatus savos darbos, līdzīgu izteiksmes līdzekļu pielietojumu:
  • ekspresionisti noliedz racionālo, saprātīgo,
  • uzsver kāpinātu izteiksmīgumu, lai attēlotu pārdzīvojumus, sevišķi - negatīvos, lai skatītāju ierautu tajā noskaņā, kurā atradies mākslinieks,
  • lai to panāktu, izmanto līniju, formu deformāciju, krāsu plūsmas.
 
Ekspresionisti neinformē par faktiem, bet par cilvēka garīgās dzīves izpausmēm, psihes izkropļojumiem, pārdzīvotām šausmām, eksistences pretrunām.
 
Ekspresionisma stilā gleznoja daudzi mākslinieki, piemēram, E.NoldeE.Kirhners, bet vispopulārākais ir Edvards Munks.
  
edvard-munch-scream.jpg
Attēlā: Edvarda Munka darbs "Kliedziens"
 
Tas ir viens no visplašāk zināmajiem mākslas darbiem, bet  Edvards Munks - spilgtākais ekspresionisma mākslinieks. Šajā darbā uzskatāmi redzamas ekspresionisma pazīmes: cilvēks uz tilta pavēris muti kliedzienam, un fona trauksmainās līnijas un spilgtās krāsas, šķiet, kliedz kopā ar viņu. Darbs pauž eksistenciālās drāmas pārdzīvojumu, tilts simbolizē dzīves nenoteiktību. Munks vairākkārt ir atkārtojis šo tēmu - gan visai līdzīgu attēlā redzamajai versijai, gan ar atšķirībām, piemēram, vairāki cilvēki ar spokainām sejas izteiksmēm uz līdzīga fona.
 
golgāta edv munks.jpg
Attēlā: Edvards Munks "Golgāta".
 
Šajā gleznā Munks atkārtojis mākslā daudzkārt gleznoto sižetu ar krustā piesisto Jēzu. Ja parasti Kristus šāda veida darbos ir kompozīcijas centrs, tad Munka darbā cilvēki nav pievērsušies viņam, bet gan - gleznas skatītājam. Sejas līdzinās dīvainiem, rēgainiem viepļiem, cilvēku figūras izplūdušas, tuvāk krucifiksam līdzinās kalnam, virs kura visai vientulīgi paceļas Kristus tēls. Tumšās debesis netīri zilā krāsā  šķērso sarkana josla, saplūstot ar krusta šķērskoku.
 
Kā vēl vienu izteiksmes līdzekli ekspresionisti sāka pārfrāzēt (gleznot līdzīga satura, kompozīcijas) pagātnes slavenākos mākslas darbus, tiem piešķirot atbaidošu, necilvēcīgu izpausmi, kā tas redzams šajā darbā.
Svarīgi!
Ekspresionisms kā ar jūtām saistīts virziens pastāv ilgstoši. To sevišķi veicināja abos pasaules karos pārdzīvotās negācijas, pēckara depresijas un dzīves jēgas zudums. Spilgtākie latviešu mākslinieki - ekspresionisti ir Jāzeps Grosvalds un Jēkabs Kazāks, kuru gleznās atainoti Pirmā pasaules kara iespaidi - bēgļi, strēlnieki u.c.
 
Atsauce:
Mākslas vēstures pamati II/Tatjana Kačalova, Rihards Pētersons.- Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 137 lpp. Izmantotā literatūra: 40.- 43.lpp. 
http://www.artcyclopedia.org/art/edvard-munch-scream.jpg
http://0.tqn.com/d/arthistory/1/0/e/p/bem_aic_09_19.jpg