Teorija

Līdz 19. gadsimtam stikls tika izmantots spoguļiem un logiem: viduslaikos - vitrāžu logu veidošanai izmantoja neliela izmēra stikla plāksnītes, jaunajos laikos stikla izmēri pakāpeniski kļuva lielāki - attīstoties to rūpnieciskai ražošanai.
 
Stikls kā būvmateriāls kļuva iespējams, kad to sāka savienot ar čuguna karkasu. Ierosinājumi tam nāca no ASV, kur konstruktori laikā no 1850. gada līdz 1880. gadam universālveikalu un dzīvojamo māju celtniecībā sāka izmantot čuguna karkasu bez ķieģeļu ietērpa - ēku fasādes veidoja lieli logi ar tieviem čuguna balstiem.
 
Eiropā pirmā grandiozā dzelzs un stikla būve bija 1851. gada Londonas starptautiskajai izstādei uzbūvētais Anglijas paviljons - "Kristāla pils" (nodega 1937. gadā). 
 
images kristāla pils no sāna.jpg
 
Attēlā redzams, ka šī celtne veidota no stikla un dzelzs, tikai stikla rāmjiem un griestu velvēm bija koka karkasi. Ēkas būvformu kārtojums līdzīgs gotikas katedrālēm - visaugstāk izvietots centrālais joms, simetriski uz abām pusēm to papildina zemāki sānu jomi. Tālumā redzams arī šķērsjoms - konstrukcija, kas krusto galveno ēkas daļu. Šī līdzība nebija uzkrītoša, jo "Kristāla pils" pārsniedza viduslaiku katedrāļu izmērus: celtnes platums bija 124 metri, garums -  563 metri. Laikabiedri šīs celtnes parādīšanos dēvēja par "revolūciju arhitektūrā".
 
Celtnes radītājs bija Dž. Pekstons - profesionāls dārznieks, kas nodarbojās ar siltumnīcu būvi.
 
 
 lejupielāde debesskrāpji čikāga.jpg
Attēlā: Debesskrāpis Bufalo. arhitekti: D.Ādlers, L.H.Salivans, ēka būvēta 1894.-1895. gadā.
 
Čikāgā 19. gadsimta astoņdesmitajos gados tika uzbūvēti pirmie īstie debesskrāpji. (Starp citu, par debesskrāpi tad uzskatīja ēku, ja bija 8-9 stāvi.)
 
Šo ēku būve liecināja, ka plaisa starp konstrukciju lietderību un formu izskatīgumu ir pārvarēta - no jaunajiem būvmateriāliem - stikla un tērauda varēja veidot ne tikai atsevišķas ēkas, bet veselus pilsētu kvartālus.
 
Taču šāda veida būvju uzplaukums bija īslaicīgs, jo pēc ASV 1893. gadā notikušās starptautiskās izstādes arī Ameriku pārplūdināja vēsturisko stilu atdarinājumu - historisma vilnis.
 
Jaunie būvmateriāli plašu pielietojumu dzīvojamo ēku būvei guva tikai 20. gadsimtā.
Svarīgi!
Dzelzs vai tērauda karkass un stikls 19. gadsimta arhitektūrā tika izmantots galvenokārt pastaigu galeriju, tirgu, universālveikalu, izstāžu telpu un tamlīdzīgu sabiedrisku ēku pārsegumiem.
Atsauce:
Mākslas vēstures pamati II/  Tatjana Kačalova, Rihards Pētersons. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 137 lpp. Izmantotā literatūra: 6.-7.lpp. 
http://d3seu6qyu1a8jw.cloudfront.net/sites/default/files/images/Rakow-Crystal-Palace_1851_CMYK-apd.jpg
http://spi2uk.itvnet.lv/upload/articles/98/98923/images/Fakti-kurus-iespejams-20.jpg