Teorija

Sekojot lielo Eiropas valstu paraugam, arī Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers tiecās iegūt aizjūras kolonijas, kas nestu Kurzemei gan peļņu, gan slavu. 1651. gadā hercogs no vietējiem cilšu valdniekiem nopirka nelielo Andreja salu Gambijas upes grīvā Rietumāfrikā un 1653. gadā no angļiem – Tobāgo salu pie Dienvidamerikas krastiem.
 
1.jpg
 
2.jpg
 
Uz jauniegūtajiem īpašumiem devās kolonisti – latviešu zemnieki un amatnieki, kuri mēģināja iedzīvoties neparastajos apstākļos, uzsākt koloniālpreču ražošanu un piegādes hercogistei.
 
Viņi Tobago salā uzcēla cietoksni, ko nosauca par Jēkaba fortu, un pilsētu, kas ieguva Jēkabpils vārdu.
 
3.jpg
 
Tomēr Kurzemes koloniālismam drīz pienāca gals – attālums līdz kolonijām izrādījās par lielu un spēki par vājiem, lai aizstāvētu savus īpašumus pret uzbrucējiem. Jau 17. gs. 60. gados sala nonāca holandiešu un angļu kontrolē.
 
Kurzemes koloniju vēsture joprojām izraisa interesi. Vēsturnieku pētījumos šie notikumi skaidroti un vērtēti visai atšķirīgi. Šai tēmai pievērsušies arī rakstnieki, komponisti, kino un teātra režisori.
Svarīgi!
1979. gadā Aleksandrs Leimanis uzņēma filmu „Melnā vēža spīlēs”, bet 2001. gadā uz Dailes teātra skatuves tika uzvesta Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča dziesmu spēle „Tobago”.
Atsauce:
 
S.Goldmane, J.Klišāne, A.Kļaviņa, I.Misāne, L.Straube „Vēstures pamatskolai. Jaunie laiki.”, Zvaigzne ABC, 2003., 210. - 211.lpp.
http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/metmat/vesture_6_9/kartes3.shtml