Teorija

Britu koloniālās impērijas veidošanās
K. Kolumba braucieni pāri Atlantijas okeānam ieinteresēja arī Anglijas karali Henriju VII, un viņš lika DžovanniKabotam (angliski saukts par Džonu) – itāliešu izcelsmes jūrasbraucējam – doties uz rietumiem, lai atklātu jaunas zemes.
 
1497. gadā Kabots kopā ar dēlu Sebastjanu un deviņpadsmit vīriem nelielā kuģī devās ceļā. Pēc 53 dienām viņi sasniedza Ziemeļamerikas krastu Ņūfaundlendā, taču līdzīgi K. Kolumbs domāja, ka tā ir Ziemeļaustrumu Āzija. Nākamā brauciena laikā Dž. Kabots nomira un ekspedīcijas vadību uzņēmās viņa dēls Sebastjans. 1498. gadā viņš izpētīja lielu daļu Ziemeļamerikas austrumu piekrastes un secināja, ka atklātā zeme nemaz nav ne Ķīna, ne Indija, bet jauns kontinents, kas aizšķērso ceļu uz austrumu zemēm un kurā nav atrodamas garšvielas un zelts. Līdz ar to angļu interese par šo atklājumu mazinājās.
 
16. gadsimtā, pastāvot konkurencei starp Angliju un Spāniju, Anglijas karaliene Elizabete I atbalstīja pirātismu un uzbrukumus spāņu kolonijām.
 
Pirātu kuģa kapteinis Frānsis Dreiks izlaupīja vairākas kolonijas Dienvidamerikā un 1577. – 1580. gadā apbrauca Dienvidameriku, kuģoja tālāk gar Kalifornijas krastu, šķērsoja Kluso okeānu, Indijas okeānu. F. Dreiks kļuva par pirmo angli, kas apbrauca apkārt zemeslodei.
 
DSC_6413.JPG
Sers Frānsis Dreiks.

16. gadsimta beigās, kad Eiropas valstu tirdzniecība ar kolonijām bija plaši izvērsta, Londonas osta kļuva par izdevīgāko tirdzniecības ceļu krustpunktu. Tur veidojās kompānijas tirdzniecībai ar dažādiem pasaules reģioniem – Maskavas (1558), Karaliskā (1568), Ostindijas (1600), Virdžīnijas (1606) kompānijas. Tas lika pamatus britu koloniālajai impērijai, kuras platība 19. gadsimtā sasniedza aptuveni 40 miljonus kvadrātkilometru.
 
DSC_6468.JPG
vcv.jpg
Lielbritānijas impērija 1914. gadā
 
Angļu uzvaras gājiens sākās 17. gadsimtā, kad angļu pētnieks Henrijs Hadsons (Hudzons) apceļoja Ziemeļamerikas austrumus, atklāja upi, šaurumu un līci (tie nosaukti viņa vārdā). Izceļotāji no Anglijas, Skotijas un Īrijas izveidoja 13 kolonijas Ziemeļamerikas austrumu piekrastē. Vēlāk, 18. gadsimtā, briti sekmīgi atkaroja frančiem un holandiešiem viņu kolonijas un nostiprinājās Amerikā, Indijā un Austrālijā.
 
Atsauce:
S.Goldmane, J.Klišāne, A.Kļaviņa, I.Misāne, L.Straube „Vēstures pamatskolai. Jaunie laiki.”, Zvaigzne ABC, 2003., 209. un 226.lpp.