Kristīgās ticības pieņemšana 10. gs. beigās (989. g.) ieviesa pārmaiņas senkrievu kultūrā. Jau pirms tam austrumslāvu ciltis bija sasniegušas augstu kultūras attīstības līmeni, kas balstījās uz pirmskristīgās kultūras tradīcijām. Jaunās kultūras vērtības tika radītas saskaņā ar Bizantijas literatūru, mākslu un arhitektūru. Gan kulta celtnes, gan glezniecība ienāk jau kanonizētā veidā.
Līdz 10. gs. pastāv tikai koka arhitektūra, no kuras nekas nav saglabājies. Ar kristīgo ticību ienāk arī mūrēšanas māksla.
Senkrievu arhitektūra pārsteidz ar vienkāršību un lielisku iekšējo apdari.
Iespaidīga ir Kijevas Svētās Sofijas katedrāle, ko sāka celt 1037. g. Tā atrodas augstā Dņepras krastā. Tā atšķīrās no Bizantijas paraugiem, tai ir 13 kupoli (tie simbolizēja Kristu un viņa 12 mācekļus), kas liecina par vietējo koka arhitektūru tradīciju ietekmi.
Kijevas Svētās Sofijas katedrāle
Katedrāles iekštelpas ir saglabājušas savu sākotnējo izskatu, freskās ir gleznotas lielas svēto figūras no grīdas līdz griestiem.
Kremļi
Daudzu senu pilsētu centros bija cietokšņi. Atēnās bija Akropole, Romā – Kapitolijs, bet Krievijā bija kremļi. Kremlis ir katrā Senkrievu pilsētā, daudzi no tiem ir saglabājušies līdz mūsdienām. Piemēram, Maskavas Kremlis - celts un pabeigts 15. gs. beigās, tā sienu kopgarums pārsniedz 2 km, bet augstums ir 10 līdz 15m, pavisam ir 18 torņi un vairāki vārti.
Ilgus gadsimtus Kremļa celtnes bija no koka. Pirmais mūris no baltiem akmeņiem to ieskāva tikai 1367. gadā. Ivans III ataicināja uz Maskavu itāļu arhitektus. Viņi kremļa vidū uzcēla vairākas mūra baznīcas. Valdnieka vajadzībām tika uzcelta arī pieņemamā zāle. Tā bija rotāta ar šķeltiem akmeņiem un ieguva nosaukumu Šķautņu palāta.
Otra vecākā celtne Maskavas kremlī ir Terema pils – cara mājvieta. Cars Ivans IV Bargais izrotāja Kremli ar lielu zvana torni un ārpus tā mūriem uzcēla Vasilija Svētlaimīgā katedrāli. 16. gs. metāllējēji Kremlim izgatavoja milzīgu lielgabalu, kas ieguva nosaukumu Cars lielgabals, un milzīgu Cara zvanu, kas lietošanas laikā saplīsa. Kaut arī vēlāk valdnieki pārcēlās uz Pēterburgu, Krievijas imperatorus kronēja Kremlī.
Cara zvans
Cara lielgabals
Vasīlija Svētlaimīgā baznīca
Kijeva
Senie kijevieši apgalvoja, ka viņu pilsētu dibinājis pārcēlājs pār Dņepru, kuru sauca Kijs. Hronists Nestors to noliedz un stāsta, ka zemēs pie Dņepras ienākusi slāvu tauta poļāni. Viņu kņazs Kijs kopā ar brāļiem Kiju, Ščeku, Horivu un māsu Libedu nodibināja pilsētu. Bez slāviem pilsētā dzīvoja arī citas tautas.
Upes stāvajā krastā bija valdnieka cietoksnis ar pilīm, māju karadraudzei un baznīcu. Līdzās tam atradās amatnieku ciems. Upes krastā bija ciemi ar ostām, bet nomalēs izveidojās klosteri un valdnieku vasaras pilis.