Svarīgi!
Bizantieši gan izmantoja romiešu un grieķu atklājumus, gan radīja jaunas kultūras vērtības.
Romieši celtniecībā ieviesa arkas un kupolus. Viņi arī prata sastiprināt akmeņus un ķieģeļus ar javu. Bizantiešu arhitekti izmantoja šos sasniegumus.
Nozīmīgākās bizantiešu celtnes bija baznīcas. Tās parasti būvēja no divām lielām arkām, kas bija savienotas krustā. Krustojuma vietā bizantieši uzcēla tornīti, kas beidzās ar kupolu.
Kupola iekšpusē parasti iezīmēja Kristus seju, bet zem kupola izveidoja logus. Pa logiem ieplūda gaisma un šķita, ka kupols karājas debesīs un ka caur to baznīcā ieskatās pats Kristus. Tāda veida celtnes sauca par krusta-kupola celtnēm.
Krusta kupola celtnes plāns
Lielākas celtnes veidoja no vairākām arkām, kas iebūvētas cita citā. Dažām baznīcām uzcēla arī vairākus tornīšus un kupolus.
Bizantijā bija augsti attīstīta arhitektūra.
Konstantinopole
Bizantijas impērijā no jauna uzcēla ap 150 pilsētu, kurās bija teātri, pirtis, tilti un ūdensvadi. Lielākā un skaistākā pilsēta bija Konstantinopole. Galvaspilsētās centrā atradās Justiniāna pils. Tā bija pilsēta pilsētā – tur atradās dārzi, greznas ēkas, vietas izklaidēm. Hipodromā ļaudis vēroja zirgu skriešanās sacensības.
Saglabājušās arī vērienīgi izbūvētas pazemes ūdenskrātuves – cisternas, kur glabājās dzeramā ūdens rezerves. Pa virszemes akveduktiem ūdens nonāca cisternā, kas atgādināja pili ar 336 kolonnām. 8 metrus augstās kolonnas bija izkārtotas 12 rindās.
Konstantinopole atradās uz klinšaina zemes raga Bosfora jūras šaurumā. Te saskārās Eiropa un Āzija. Līdzās pilsētai bija šaurs jūras līcis – Zelta rags, kur ērti varēja iebraukt kuģi. Tāpēc šī vieta vienmēr lepojās ar bagātiem tirgiem.
Imperatori centās darīt visu, lai jaunā pilsēta atgādinātu seno Romu. Līdzās imperatora pilij tika uzcelts liels cirks. Tam līdzās atradās dzīvnieku krātiņi un telpas dresētājiem. Pilsētā bija vairāki forumi, kur pulcēties pilsētniekiem. Tos savienoja galvenā iela jeb mesa, kuras malās atradās nojumes ar bagātiem veikaliem. Galvenais forums Augusteons atradās pie pils un skaistākās pilsētas celtnes - Sofijas katedrāles. Konstantinopole ir maz pētīta un glabā daudzus noslēpumus.
Vietā, kur atradās imperatora pils, līdz mūsdienām saglabājušās tikai plašas pazemes ūdens glabātuves – cisternas. Par pārējo imperatora pili nav zināms gandrīz nekas.
Cisternas mūsdienās
Svarīgi!
Pakļāvuši Konstantinopoli, turki to nosauca par Stambulu, un tā kļuva par Osmāņu impērijas galvaspilsētu.
Sv. Sofijas katedrāle
Izcilākā līdz mūsdienām saglabājusies Bizantijas laika celtne ir imperatora Justiniāna laikā 6. gadsimtā uzceltā Sofijas katedrāle.
Sv. Sofijas katedrāle
Sv. Sofijas katedrāles iekšskats
Tā palika nepārspēta visu Bizantijas pastāvēšanas laiku. Katedrāles milzīgo kupolu (55 metrus augsts un 31,5 metrus diametrā) balsta četras kolonnas, iekštelpās kolonnu rindas divos stāvos nodala galvenās telpas no blakustelpām. Atšķirībā no antīkajiem tempļiem, kas tika celti kā Dievu mājokļi, kristiešu baznīcās pulcējās dievlūdzēji. Dievnamu iekšiene tika veidota grezna, priesteru sprediķus papildināja freskās un mozaīkās attēlotie notikumi no Jēzus Kristus un viņa līdzgaitnieku dzīves. Iekštelpu rotāšanai izmantots daudzkrāsains marmors un ziloņkauls. Sofijas katedrāle ilgu laiku bija lielākais un krāšņākais kristiešu dievnams Eiropā, un pēc tās parauga cēla dievnamus tajās zemēs, kuras pārņēma kristīgo ticību no Bizantijas.
Svarīgi!
Kad 1543.gadā turki iekaroja Konstantinopoli, kristietības vietā stājās islāms. Kristiešu dievnami tika pielāgoti musulmaņu vajadzībām. Arī Sofijas katedrāle tika pārvērsta par musulmaņu mošeju, un ēkas stūros uzcēla četrus minaretus.