Teorija

 Daļu, kuras skaitītājā ir skaitlis 1, sauc par pamatdaļu.
 
Piemēram, 12,  1314, 15,16,110,115,1100 (viena puse, viena trešdaļa, ceturtdaļa, piektdaļa, sestdaļa, desmitdaļa, piecpadsmitdaļa, simtdaļa)
 
Pamatdaļu var iegūt, ja 1 veselu vienību (1 riņķi, 1 nogriezni, 1 ābolu, 1 stundu, 1 figūru) sadala vairākās vienādās daļās un ņem vienu no šīm daļām.
 
labapuse.png
 
Sadalot figūru 2 vienādās daļās un iekrāsojot vienu no daļām, iegūst pamatdaļu 12
 
cetaa.png
Sadalot figūru 4 vienādās daļās un iekrāsojot vienu no daļām, iegūst pamatdaļu 14
 
tre2.png
 
Sadalot figūru 3 vienādās daļās un iekrāsojot vienu no daļām, iegūst pamatdaļu 13
 
 
šok.PNG
 
Ja nolauž vienu gabaliņu no šokolādes, izskaitot visus lodziņus, var secināt, ka nolauzta ir viena astoņpadsmitā daļa no šokolādes, kas ir pamatdaļa 118.
 
 
  
neee.png
 
Svarīgi ievērot, ka, sadalot veselo, visām daļām ir jābūt vienādām. Piemēram, šajā zīmējumā nevar noteikt, kāda daļa ir iekrāsota, jo figūras daļas ir dažādas.
 
Pamatdaļu no veselā var uzzīmēt un arī aprēķināt.
 
Apakšējais skaitlis (saucējs) parāda, ar cik veselais ir jādala.
  
13 no 1 stundas = 13 no 60 min = 20 min (60 min sadala 3 vienādās daļās)  
 
14 no m = 14 no 100 cm = 25 cm (100 cm sadala 4 vienādās daļās)  
 
14 no  t = 14 no 1000 kg = 250 kg (1000 km sadala 4 vienādās daļās)
 
  
Atsauce:
Matemātika 5.klasei/ Jānis Mencis (sen.), Jānis Mencis (jun.). Rīga: Zvaigzne ABC, 2008.- 288 lpp.- izmantotā literatūra: 113.lpp.