Teorija

Matemātikā mēs sastopamies ar sekojošiem lielumiem:
  • garums,
  • laukums,
  • tilpums,
  • masa,
  • laiks,
  • ātrums,
  • temperatūra
Lielums ir īpašība, kas kopēja kādai objektu kopai, tā skaitliski dažādiem objektiem var būt atšķirīga.
Lai lielumus izmērītu, lieto atbilstošas mērvienības. Piemēram, garumu var mērīt metros, collās, centimetros.
Izmantojot mērvienības, var izteikt lielumu skaitliskās vērtības jeb mēru.
Piemērs:
Lineāla garums ir \(30\) cm.
Garums ir lielums, šī lieluma skaitliskā vērtība ir \(30\) cm. Var arī teikt, ka \(30\) cm ir garuma mērs.
Piemērs:
Arbūza masa ir \(6\) kilogrami
lielums               skaitliskā vērtība
 
Ikdienas dzīvē bieži vārds "lielums" tiek lietots nepareizi. Ievēro, \(6\) kilogrami nav lielums! \(6\) kilogrami ir lieluma mērs.
Dažu lielumu, to mērvienību un skaitlisko vērtību piemēri
 
TeikumsLielumsMērvienība
Skaitliskā
vērtība (mērs)
Miltu masa bija \(2\) kgmasakilogrami\(2\) kg
Kaķis gulēja \(6\) stundaslaiksstundas\(6\) stundas
Spainī ir \(10\) litri ūdenstilpumslitri\(10\) litri
 
Atsauce:
Jānis Mencis (sen.), Jānis Mencis (jun.). Matemātika 4. klasei. Skolotāja grāmata. Rīga: Zvaigzne ABC, 2010, izm. 16/lpp
Jānis Mencis (sen.), Jānis Mencis (jun.). Matemātika 4. klasei, Rīga: Zvaigzne ABC, 2010. izm. 73.lpp.
Jānis Mencis (sen). Matemātikas metodika pamatskolā. Rīga: Zvaigzne ABC, izm. 177.-178. lpp